Intervālās badošānās efekti uz ķermeņa audu kompozīciju un asins plazmas bioķīmiskiem parametriem

Abstract

Intervālās badošanās uztura režīms ir relatīvi jauna pieeja svara samazināšanai lai uzlabotu ķermeņa audu kompozīciju un vispārējo veselību. Intervālās badošanās diētās pamatā ir kaloriju uzņemšanas periodu kontrole, nevis kaloriju daudzums. Šajā pētījumā tika salīdzināti divi intervālās badošanās diētu modeļi - laikā ierobežoto un noteikto dienu badošanās modeļi. Tika novērtēta iepriekšminēto modeļu ietekme uz antropometriskiem parametriem, ķermeņa audu kompozīciju un asins plazmas bioķīmisko parametru izmaiņām pirms un pēc uztura režīma ievērošanas. Šim nolūkam tika izmantota kaliperēšanas metode, lai noteiktu relatīvo tauku masu, un ultrasonogrāfijas metode, vairāku taukaudu slāņu biezuma noteikšanai. Kā arī tika iegūti dati par asins plazmas bioķīmiskajiem parametriem. Pētījuma rezultāti uzrāda abu diētu modeļu vienādu efektivitāti ķermeņa antropometrisko parametru izmaiņās, un statistiski būtiska atšķirība ir vērojama tikai starp svara izmaiņām pirms un pēc diētas ievērošanas.

Intermittent fasting diet is a relatively new approach for weight loss, improvement of body tissue composition and health condition overall. The main feature of intermittent fasting diet is the control of calory intake periods, rather than the calory intake. In this study two intermittent fasting diet models were compared: time restricted and weekly fasting model. We observed an impact of aforementioned models on anthropometric parameters, including body tissue and biochemical composition of blood plasma before and after the diet. For this aim kaliper and ultrasonography methods were used in order to define relative amount of fat and width of various fat layers, accordingly. Also, biochemical blood tests were performed. The results showed statistically significant difference of weight changes before and after diets, which means that both diet models are similarly effective.