Publiskā un privātā sektora partnerību veidošanas starptautiski tiesiskie aspekti ilgtermiņa strukturālo pārmaiņu procesā

Abstract

ANOTĀCIJA Starptautiskā sabiedrība ir atzinusi būtisku līdzekļu trūkumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un ekonomikas stabilitātes atjaunošanā pēc smagākās ekonomiskās krīzes kopš 1930.gada, jo ne publiskajam, ne arī privātajam sektoram katram atsevišķi vairs nepietiek resursu, lai patstāvīgi un neatkarīgi no citiem pārvarētu kompleksas globalizētās pasaules problēmas. Tādēļ pēdējās desmitgadēs ir izveidojusies īpaša publiskā un privātā sektora sadarbības forma, kuru parasti apzīmē ar terminu „publiskās un privātās partnerības” (PPP). Šī tendence ir publiskā un privātā sektora praktisko vajadzību izpausme, XXI gs. sākuma dominējošā ideja un jauna filozofija, kas tieši ietekmē starptautisko un Eiropas tiesību attīstību. Starptautiskajās un Eiropas tiesībās PPP galvenais uzdevums tiek saskatīts visas sabiedrības vajadzību apmierināšanā, pielietojot šo mehānismu gan globālā, gan reģionālā līmenī. Ja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) īsteno partnerību programmas universālu Tūkstošgades deklarācijā formulēto mērķu īstenošanā, tad Eiropā publiskā un privātā sektora sadarbības mērķis ir infrastruktūras modernizēšana un stratēģisko sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšana. To kopējā iezīme ir publiskās varas ilgtermiņa institucionāla un organizatoriska sadarbība ar biznesa aprindām uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, izmantojot riska sadali un privātā sektora īpašās zināšanas. Disertācijas „Publiskā un privātā sektora partnerību veidošanas starptautiski tiesiskie aspekti ilgtermiņa strukturālo pārmaiņu procesā” galvenais mērķis ir partnerību institūta ietekmes izvērtējums uz starptautiskajām tiesībām. Tādēļ autors veicis pētījumus dažādās tiesību nozarēs, kas nosaka disertācijas starpnozaru raksturu. Atbilstoši formulētajam mērķim, autors uzstādījis 4 uzdevumus. Pirmais no tiem ir PPP veidošanas teorētisko aspektu analīze starptautiskajās tiesībās, kura ietvaros aplūkoti PPP attīstības jautājumi, sniegts pārskats par starptautiskās integrācijas strukturālo pārmaiņu ietekmi, definēti galvenie starptautisko partnerattiecību subjekti, kā arī PPP starptautiski tiesiskie standarti. Īpaša uzmanība veltīta PPP klasifikācijai starptautiskajās tiesībās, par ko juridiskajā literatūrā nepastāv vienots viedoklis. Otrais uzdevums ir PPP mehānisma nozīmes noskaidrošana ANO reformas kontekstā, kura risinājumā autors par būtisku uzskatījis ANO partnerību programmu, kategoriju un sadarbības ar pilsonisko sabiedrību aspektu noskaidrošanu, kā arī konkrētu piemēru analīzi. Trešais uzdevums veltīts partnerību īpatnībām Eiropas Savienības tiesībās un praksē, noskaidrojot PPP attīstības priekšnosacījumu un šķēršļus Eiropas tiesībās, kā arī konkrētas turpmākās Eiropas Savienības institūciju iniciatīvas šajā jomā. Partnerību mehānisma ieviešanas tiesību problēmjautājumi Latvijā analizēti ceturtā uzdevuma ietvaros, kritiski izvērtējot Latvijas juridiskajā literatūrā paustās atziņas par partnerību tiesiskajiem un PPP līgumu doktrinārajiem aspektiem Latvijas tiesību sistēmā. Disertācijā analizēti 315 literatūras avoti, izmantojot Latvijas bibliotēkās un Hāgas Miera pils bibliotēkā (Nīderlandē) pieejamos resursus, kā arī interneta materiālus. Darba nobeigumā autors secinājis, ka mūsdienu PPP pamatā ir izmaiņas starptautiskajās investīciju tiesībās, sasaistot diagonālo līgumu jaunās koncepcijas ar ekonomikas attīstības funkciju un papildus finansējuma iespējām. Autora ieskatā tas sekmēja PPP potenciāla „jaunatklāšanu” XX gs. 80.gados ASV enerģētikas jomā un privātās finanšu iniciatīvas attīstību Lielbritānijā 90.gados, turpmāk ieviešot principiālas novitātes atbildības un risku sadalīšanā, finansēšanas mehānismā un juridiskajos instrumentos, Eiropas tiesībās radot plašu PPP līgumisko modeļu klāstu, kas aizvien turpina attīstīties. Autors īpaši vēlējies uzsvērt, ka PPP īstenojamas visas sabiedrības labuma iegūšanai publiskā sektora pārvaldes funkciju jomā, kas nosaka PPP līgumu publiski tiesisko dabu arī Latvijas tiesību sistēmā, kā arī publiskā sek

ANNOTATION The international community has noted current estimates of dramatic shortfalls in resources required to achieve the sustainable development goals and restoring economic stability and returning public finances to a sustainable path after the worst economic crisis since the 1930s: because neither the public nor the private sector, each individually, has enough resources to overcome complex problems of the globalized world without assistance and independently. Therefore, a special form of public-private cooperation has been created in recent decades, usually defined by the term "Public-Private Partnerships" (Partnerships or PPPs). This trend has been described as one of the dominating organizational ideas circulating at the beginning of the 21st century and a new philosophy directly affecting the development of international and European law. The main task of the PPPs in the context of international and European Law should be considered to meet the needs of society as a whole by using this mechanism at the global and regional levels. That is why in recent years the United Nations has been engaged in continuous Partnerships programmes in business. An important component of this process is implementing the universal goals formulated in the Millennium Declaration. In its turn, the objectives of cooperation between public authorities and private sector in the European Union are to modernize infrastructure and to provide strategic public services. A common feature of these initiatives is long term mutually beneficial institutional and organizational cooperation between public authorities and business sector through risk sharing and harnessing private sector expertise. The main aim of the dissertation “International legal aspects of the development of public and private sector partnerships in the process of long term structural changes” is to explore legal issues concerning the reasons for developing and operating Partnerships at the international level and ascertain the development of PPPs in the context of impact upon international law. Therefore, the author has conducted an extensive research in various fields of law that determine an interdisciplinary nature of the dissertation. According to the stated aim the author has formulated four tasks. The first task is to analyse the theoretical aspects of the formation of public-private partnerships (PPPs) in international law, within the framework of which development issues of PPPs have been dealt with, an overview on the influence of structural changes of international integration has been presented, the main international partnership entities, as well as international legal standards for PPPs have been defined. The emphasis is given to understanding and classification of PPPs in international law for which there is no consensus in the legal literature. The second task is to ascertain the potential of PPPs as a tool for institutional change and reform of the United Nations. The second task is to clarify the importance of the mechanism of PPPs in the context of United Nations reform, where the author pays great attention to the clarification of the United Nations partnership programs, categories and the aspects of cooperation with civil society, as well as the specific case studies. The third task deals with pecularities of Partnerships in law and practice of the European Union. Therefore the author has clarified the preconditions and obstacles of PPPs development in European law and the initiatives of European Union institutions in this area. The development of PPPs in Latvia and legal challenges in this field are described within the framework of the fourth task. The author has critically evaluated the findings of legal literature and doctrinal aspects of the PPPs agreements in the legal system of Latvia. The dissertation is based on an extensive literature search (315 sources) from the Peace Palace Library (Netherlands), Latvian libraries and on-line data bases, as we