Cicerona rētoriskie principi Rīgas 16./17. gs. humānistiskajā izglītībā

Abstract

Darbs risina jautājumu par zināšanu pārnesi starp antīkajiem laikiem un Rīgas humānistiem, kuru vērtības atspoguļojas Rīgas Domskolas mācību programmā 16. gs. Tā uzrādās grāmatā Libellus ethicus, kurā atrodami gan skolas noteikumi, gan tikumiska cilvēka rīcības un vērtību orientieri, un pēc tam Johana Rīvija reformētās skolas mācību programmā un runās, kas teiktas par godu šīs skolas atklāšanai 1594. gadā un publicētas krājumā Orationes tres. Darbs ir sadalīts trīs daļās, kur pirmajā tiek analizēts un konstruēts Cicerona ideālā oratora modelis, reducējot viņa retoriskos principus uz vērtību prizmu. Otrajā daļā tiek izskatīts humānisms un meklēti tā saskares punkti ar Cicerona vērtību orientieriem, bet trešajā daļā izskatīta Rīgas humānistiskā izglītība 16.gs., meklējot skolas idejiskos avotus gan humānismā, gan Cicerona nostādnēs.

The research paper analyses and addresses the transfer of the knowledge between ancient times and the humanists in Riga, the values of which are reflected in the curriculum of the Riga Dome School in the 16th century. This knowledge can be found in the book Libellus ethicus, which contains both school rules and guidelines for the actions and values of the ethical individual. The curriculum and speeches of Johannes Rivius’ reformed school in the honour of the opening of this school in 1594 (Orationes tres) also serves as the source of information and analysis. The paper is divided into three parts, first one analyses and constructs Cicero's ideal orator model, reducing his rhetorical principles to the prism of values. The second part examines humanism and searches for its points of contact with Cicero's values, but the third part examines Riga's humanistic education in the 16th century, looking for the school's ideological sources in both humanism and Cicero's principles.