Starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācija Baltijas valstīs
Author
Līce, Lelde Maija
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Krūmiņš, Juris
Date
2020Metadata
Show full item recordAbstract
Maģistra darba “Starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācija Baltijas valstīs” ietvaros tiek analizēts starptautiskās aizsardzības saņēmēju jeb bēgļa un alternatīvā statusa turētāju integrācijas process un mehānismi Baltijas valstīs, izmantojot modificētu trīs dimensiju imigrantu integrācijas analīzes modeli, ko oriģināli ir izstrādājuši Rinuss Penninkss (Rinus Penninx) un Blanka Garsesa-Maskarenjasa (Blanca Garcés-Mascareñas). Dimensijas, kas iekļautas analīzes modelī, ir: legāli-politiskā, sociālekonomiskā, kultūras-reliģiskā. Darba mērķis ir sniegt pārskatu par šī brīža situāciju starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas jomā, esošajiem atbalsta mehānismiem un būtiskākajām problēmām, kā arī veikt salīdzinošo analīzi starp trim Baltijas valstīm, noslēgumā piedāvājot arī iespējamus mehānismu uzlabojumus. Darba ietvaros autore analizēja gan iepriekš veiktus pētījumus, statistikas datus un citu publiski pieejamo informāciju, gan veica oriģinālas intervijas ar valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem no visām trim Baltijas valstīm. The master’s thesis “Integration of beneficiaries of international protection in the Baltic States” examines the integration process and available support mechanisms in the Baltic States for beneficiaries of international protection (refugee and subsidiary protection status holders), using a modified three-dimension immigrant integration analysis model, originally developed by Rinus Penninx un Blanca Garcés-Mascareñas. The three dimensions included in the analysis model are: legal-political, socio-economic, and cultural-religious. The aim of the research is to provide an overview of the current situation in terms of the integration of beneficiaries of international protection, the existing support mechanisms and major challenges, and to carry out a comparative analysis between the three Baltic States, and, finally, offering possible improvements to the mechanisms. During the research, the author analyzed previous studies carried out by other researchers, statistical data and other publicly available information, as well as conducted original interviews with representatives of state institutions and non-governmental organizations from all three Baltic States.