Vainas institūts krimināltiesībās un tā nozīme noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā

Abstract

Šis darbs ir veltīts vainas krimināltiesiskās izpratnes apzināšanai un izvērtēšanai, kā arī vainas institūta lomas izpētei noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas procesā. Vainas institūta nozīmi krimināltiesību zinātnē un krimināltiesību piemērošanas praksē ir grūti pārvērtēt. Ir pamats uzskatam, ka vainas princips un tā realizācija krimināltiesībās ir arī viens no sabiedrības attīstības līmeņa rādītājiem katrā konkrētā vēsturiskā un ģeogrāfiskā situācijā. Tas ir ņemams vērā, izvērtējot vainas institūta reglamentāciju un tā pielietojumu arī mūsdienās. Izpētes temats ir vērtējams kā aktuāls gan no krimināltiesību teorijas, gan arī no krimināltiesību piemērošanas prakses viedokļa. Tomēr lielāka aktualitāte vainas jautājumiem varētu būt tieši teorētiskajā plāksnē, jo īpaši ņemot vērā to, ka līdz šim Latvijas krimināltiesībās vainas jautājumi nav bijuši par plašas un padziļinātas izpētes objektu. Pētījuma praktiskā nozīme vairāk ir saistāma ar tā rezultātā ieteikto grozījumu izdarīšanu vainas institūtu reglamentējošajās tiesību normās. Pētījumā izklāstīta autora izpratne par izpētāmajā tematā ietilpstošajiem jautājumiem, kas ne vienmēr sakrīt ar šobrīd Latvijas krimināltiesībās valdošajiem uzskatiem. Kā pētījuma mērķi autors ir izvirzījis izpētāmā temata sakarā pastāvošo problēmjautājumu, kā praktisku, tā arī teorētisku, apzināšanu un sekojošu jaunu risinājumu piedāvāšanu šo identificēto problēmu novēršanai, gan pilnveidojot krimināltiesību teoriju, gan arī veicot likuma normu pilnveidi, ja tas izrādītos nepieciešams vai vēlams. Darbā ir aprakstīta un analizēta vainas jēdziena izpratne, vainas formas, vainas nozīme noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas procesā, stingrās atbildības jeb kriminālatbildības bez vainas piemērošanas iespējas krimināltiesībās un ar juridisko personu kriminālatbildību saistītie vainas jautājumi. Šo jautājumu analizēšanai ir veikta gan dažādu krimināltiesību institūtu vēsturiskās attīstības izpēte, gan Latvijas un ārvalstu krimināltiesību doktrīnas un prakses analīze. Pētījuma rezultātā tiek piedāvāta grozījumu veikšana vairākās Krimināllikuma normās, precizējot nodoma legālo definīciju, kā arī normatīvi nostiprinot juridiskās un faktiskās kļūdas tiesiskās sekas. Tiek arī izvirzīti priekšlikumi krimināltiesību teorijas tālākai attīstībai, piedāvājot vairāku jaunu terminu izmantošanu, kā arī jau iepriekš aprobētu krimināltiesību jēdzienu sistematizāciju.

The research has been devoted to the study and assessment of the criminal law understanding of guilt, as well as the study of the role of the concept of guilt within the process of the qualification of a criminal offence. It is hard to overestimate the significance of the concept of guilt in criminal law science and criminal law practice. There is a basis for considering the principle of guilt and its use in criminal law as one of the indicators of the development of society at each particular historical and geographical situation. It shall also be considered when assessing the regulation of the concept of guilt and the application thereof today. The subject of study is topical both from the perspective of criminal law theory and the application of criminal law practice. However, the issues of guilt might be more topical exactly from the theoretical perspective, especially considering the fact that previously the issues of guilt have not served as an object of extensive study in the criminal law of Latvia. The practical significance of the study is more related to making the suggested amendments resulting from it to the legal provisions governing the concept of guilt. The study sets out the author’s conception of the issues included in the subject of research, which does not always agree with the opinions currently prevalent in the criminal law of Latvia. The author of the research has advanced the following goal: to study, both practically and theoretically, the problem issues of the subject of the study, and subsequent offer new solutions for the prevention of the identified problems by improving both criminal law theory and the norms of law, if such would prove necessary or preferable. The study describes and analyses the understanding of the concept of guilt, the forms of guilt, the significance of guilt in the procedure of the classification of a criminal offence, the options to apply strict liability or criminal liability without the application of guilt in criminal law, and the issues of guilt related to the criminal liability of legal entities. In order to analyse the aforementioned issues, the author has performed both the research of the historic development of different concepts of criminal law, and an analysis of Latvian and foreign criminal law doctrines and practices. The study results in proposing amendments to several norms of criminal law, by updating the definition of intent, as well as by normatively fixing the legal consequences of legal and actual mistake. The author has also advanced proposals for the further development of criminal law, by offering the use of several new terms, as well as the systematisation of already approbated criminal law notions.