Annas Bērzkalnes darbība latviešu folkloristikā starptautisko sakaru kontekstā

Abstract

Anna Bērzkalne (1891–1956) bija starptautiskās folkloristikas un vēsturiski ģeogrāfiskās metodes pārstāve Latvijā. Viņas darbību latviešu folkloristikā lielā mērā noteica somu, igauņu un vācu folkloristikas paraugi un tādas nozares autoritātes kā Valters Andersons (Tartu), Kārle Krons (Helsinki) un Džons Maiers (Freiburga). Starptautiskās folkloristikas principi ir pamatā Latviešu folkloras krātuves izveidei (1924) un darbam, tās pieejai folkloras vākšanā un arhivēšanā. 20. gadsimta 20. un 30. gados Anna Bērzkalne bija iesaistījusies plašā folkloristu starptautiskās sadarbības tīklā, uzturot kontaktus ar nozares profesionāļiem no citām Eiropas valstīm.

Anna Bērzkalne (1891–1956) was the representative of the international folkloristics and the historic-geographical method in Latvia. To a great extent, her activities in Latvian folkloristics were stated by the standards of the Finnish, Estonian and German folkloristics as well as such disciplinary authorities as Walter Anderson (Tartu), Kaarle Krohn (Helsinki) and John Meier (Freiburg). The principles of the international folkloristics were the basis for the establishment and work of the Archives of Latvian Folklore (1924), its approach to collecting and archiving folklore. In 1920s and 1930s Anna Bērzkalne was involved in a wide folklorists’ collaboration network, thus she kept in contact with the professionals from other European countries.