Pikareskais romāns un tā transformācijas latviešu romānistikā

Abstract

Blēžu jeb pikareskais romāns sākotnēji radies Spānijā 16. gadsimtā un to pārstāvēja daži literāri darbi. Taču laika gaitā, izplatoties tālāk Vācijā, Anglijā, Francijā u.c., tas kļuva par literāru modeli, kura iezīmes raksturīgas arī latviešu literatūrai- jau sākot no brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki”(1879) līdz pat mūsdienām. Latviešu romānistika blēžu romāna aspektā līdz šim padziļināti nav pētīta. Visplašāk pikareskais romāns attīstījās tieši 20.gs 20.-30.gadu literatūrā, kā spilgtākos piemērus var minēt K. Zariņa romānu „Spīganas purvā”, J. V. Gregri „Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā”, P. Rozīša „Ceplis”, Anšl. Eglīša „Līgavu mednieki”.

Picaresque novel has originated in the 16th century Spain and later found derivations in the literature of many European nations. Picaresque novel entered Latvia indirectly – mostly through German and later through Russian cultures – and afterwards took on the individual path with the climax in the 20-30s of the 20th century within the framework of times of free Latvian State. Spanish picaresque novels are not translated in Latvian, except for Cervantes “Don Quixote” and “Novelas Ejemplares” including also “Rinconette and Cortadillo” which refers to the picaresque novel classics. These stories has significant impact on the first Latvian novel - „Times of the Surveyors” by brothers Kaudzites; it unifies ironic and satiric point of view with the intonation of story as well as psychological structure of individual characters.