Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskām vajadzībām pret atlīdzību Latvijā

Abstract

Promocijas darbā veikts pētījums par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas valsts vai sabiedriskām vajadzībām pret atlīdzību (ekspropriācijas) institūta izcelšanos un attīstību tagadējās Latvijas teritorijā laika posmā līdz 1940. gadam. Autore pierāda hipotēzi, ka dažādos vēstures periodos ekspropriācijas institūts atspoguļo atšķirīgas privātpersonas un sabiedrības (valsts) vērtībattiecības, atšķirīgā līmenī aizstāvot indivīda tiesības uz īpašumu vai dodot priekšroku pēc iespējas ērtākai un efektīvākai sabiedrības vajadzību īstenošanai. Pētījums aptver divus Latvijas tiesību vēstures posmus – Krievijas impērijas periodu, kad tika ieviests ekspropriācijas tiesiskais regulējums, un Latvijas Republikas starpkaru periodu. Promocijas darbā analizēti arī ekspropriācijas institūta teorētiski filozofiskie aspekti, kas bija tiesiskā regulējuma pamatā. Pētījumā secināts, ka starp Latvijas Republikas starpkaru perioda ekspropriācijas tiesisko regulējumu un Krievijas impērijas ekspropriācijas tiesībām, neskatoties uz to, ka formāli Latvijas Republikā tika pieņemts jauns ekspropriācijas likums, saskatāmas noteiktas kontinuitātes iezīmes. Tomēr jaundibinātā Latvijas valsts ekspropriācijas tiesiskajā regulējumā atbilstoši laika garam izdarīja arī papildinājumus un grozījumus. Nozīmīgākās novitātes bija: 1) atteikšanās no nekustamā īpašuma novērtēšanas un atlīdzības noteikšanas administratīvā kārtībā, nododot atlīdzības apmēra noteikšanu tiesu varas kompetencē; 2) atteikšanās no pienākuma izmaksāt atlīdzību par atsavināto īpašumu pirms tā pārņemšanas eksproprianta valdījumā; 3) kā izņēmums Latvijas Republikā tika ieviesta administratīvā ekspropriācija – likumā noteiktos gadījumos tiesības veikt konkrētu nekustamu īpašumu piespiedu atsavināšanu tika piešķirtas Ministru kabinetam. Promocijas darbs ir pirmais apjomīgais pētījums Latvijas tiesību zinātnē par ekspropriācijas institūta ģenēzi un evolūciju Latvijā. Tāpēc tas lielā mērā balstīts uz tiesību vēstures pirmavotiem – normatīvajiem tiesību aktiem un tiesību prakses materiāliem. Darbā izmantots arī plašs juridiskās literatūras klāsts dažādās valodās, kā arī ievērojamu tiesību filozofu oriģināldarbi.

The dissertation "Compulsory alienation of immovable property against compensation for state or public needs in Latvia" was carried out at the Chair of Legal Theory and History, the Faculty of Law of the University of Latvia during the time period from 2006 until 2013. A study has been conducted within the doctoral thesis examining the origination and development of the institution of compulsory alienation of immovable property against compensation for the needs of the state or the public (expropriation) within the territory of the modern-day Latvia up to 1940. The author proves the hypothesis that in various periods of legal history, the institution of expropriation has depicted differing value relations between a private person and the society (the State), by defending an individual’s rights to property at a differing level or by giving preference to satisfying the needs of the society as conveniently and effectively as possible. The study covers two stages in the history of law of Latvia – the period of the Russian Empire, when the legal framework was established for expropriation, and the interwar period of the Republic of Latvia. The dissertation also analyses theoretically–philosophical aspects of the institution of expropriation serving as the basis of legal regulation. The thesis proposed in the doctoral paper is that features of continuity can be observed between the legal framework of expropriation during the interwar period of the Republic of Latvia and the expropriation law of the Russian Empire era, regardless of the fact that officially a new expropriation law was passed in the Republic of Latvia. The newly founded State of Latvia introduced additions and amendments to the legal framework of expropriation relevant for that particular point in time. The most significant novelties were: (1) doing away with real estate appraisal and determining compensation in an administrative procedure, by entrusting the judicial power with determining the extent of compensation; (2) giving up the duty to pay a compensation for the expropriated property before taking it over in the possession of the expropriator; (3) as an exception, administrative expropriation was introduced in the Republic of Latvia, namely, in cases stipulated in law, the Cabinet of Ministers was granted the rights to perform compulsory alienation of immovable property. This doctoral thesis is the first study of the scale in the Latvian law science covering the origin and evolution of the institution of expropriation in Latvia. Therefore, the study to a great extent is based on the prime sources of the history of law, i.e. regulatory enactments and legal practice materials. In writing the thesis, an extensive range of legal writings in a number of languages and original works of prominent philosophers of law has been used.