Brāļu draudze Kurzemē

Abstract

Atšķirībā no Vidzemes Brāļu draudzēm, kas enfatizēta kā viens no Latviešu nacionālā pašapziņas, latviešu dziļākās kristanizācijas un latviskas identitātes vadošajiem virzītājspēkiem, tad Kurzemes Brāļu draudze, pārsvarā, palikusi mazāk izzināta. To var izskaidrot ar tās hronoloģiski vēlāku rašanos, skaitliski niecīgāku īpatsvaru Kurzemes iedzīvotāju vidū, noslēgtāku dzīvesveidu un, kā līdz šim tika uzskatīts, uz sadarbību ar Luterāņu vairākumu negatīvāk noskaņotu Kurzemes Brāļu draudžu nostāju, līdz piespiedu atkalapvienošanai ar LELB, kas šī bakalaura darba izpētes procesā, viennozīmīgi neapstiprinās. Taču atšķirībā no Vidzemes Brāļu draudžu vairākuma, Kurzemes Brāļu draudzes, toties spēja saglabāt vairāku savu draudžu pastāvēšanu arī pēc “piespiedu” apvienošanās, un pat saglabāt atsevišķas savas garīgās prakses un darbības struktūru.

Unlike the Moravian Churches in Vidzeme, that are enphatized as one of the leading driving forces of the Latvian national self-confidence, the deepest Christianization of Latvians and the Latvian identity, the Moravian Church in Kurzeme has mostly remained less researched. This can be explained by its chronologically later establishment, smaller number of Kurzeme residents, more closed lifestyle and, as it was considered so far, to the majority of the Lutherans more negative attitude towards cooperation with the position of Moravian Church in Kurzeme , unequivocally does not confirm. However, unlike the majority of the Moravian Churches in Vidzeme, the Moravian Churches of Kurzeme were able to maintain the existence of several of their congregations even after the “forced” merger, and even to maintain a separate structure of their spiritual practices and activities.