Britu diplomātija 2. Pasaules kara priekšvakarā un sākumā (1938-1941): izmaiņas politiskajā retorikā

Abstract

Pētījumā tika analizētas Lielbritānijas diplomātiskā resora pārstāvju runas, paziņojumi un fiksētās liecības no divu metodoloģisko konceptu pozīcijām – miera un kara retorikām - laika posmā no 1938. gada 12. marta (Austrijas aneksijas) līdz 1941. gada 22. jūnijam (PSRS kara pieteikums Vācijai). Lielbritānija Otrā Pasaules kara priekšvakarā un sākumā nebija gatava karam un vēlējās darīt visu iespējamo diplomātiski, kas bija iespējams, lai to novērstu. Saskaroties ar dažādiem apstākļiem, Lielbritānija kļuva par Eiropā vadošo demokrātiju un miera aizstāvi gan pirms, gan arī kara laikā. Premjerministru un viņu Kabinetu vērstās retorikas izmaiņas bija iespējams konstatēt hronoloģiskā veidā un abu politiķu atšķirīgās personības un iepriekš kontrastējošie uzskati par Eiropas drošību pētījuma hronoloģiskajā ietvarā manāmi izlīdzinājās un viņu izteiktie vārdi mūžīgi liecinās par Lielbritānijas aktīvo lomu mūsdienu vēsturē.

The thesis analyzed the speeches, statements and recorded evidence of representatives of the British diplomatic departments from the positions of two methodological concepts - peace and war rhetoric - in the period from March 12, 1938 (Austrian annexation) to June 22, 1941 (USSR war declaration against Germany). Britain was not completely ready for war on the eve and beginning of World War II and wanted to do everything diplomatically possible to prevent it. Faced with a variety of circumstances, Britain became Europe's leading advocate of democracy and peace, both before and during the war. Changes in the rhetoric of the Prime Ministers and their Cabinet could be seen chronologically, and the differing personalities and previously contrasting views of the politicians on European security in the chronological framework of the study leveled off, and their words testify to Britain's active role in modern history.