Pola Graisa sadarbības principa pielietojamība verbālās ironijas analīzē

Abstract

Šī darba mērķis ir norādīt, ka H.P. Graisa Sadarbības principa (SP) ietvaros formulētā pieeja ironiskiem izteikumiem, un metodes tajos ietverto implikatūru atvasināšanai, nav pielietojamas pietiekami plašam ironisku izteikumu lokam, lai būtu dēvējamas par universālām. Kā alternatīva un veiksmīga metode ironisku izteikumu analīzei, tiks piedāvāta Relevances teorijā ietvertā ironisku izteikumu definēšana ar “atbalsojošanas” un “atsvešinātības” jēdzienu palīdzību. Lai atbildētu uz SP teorijā neaplūkoto jautājumu – kāpēc cilvēki izvēlas izteikties netieši – tiks izvērtēta Dž. Līča Pieklājības principa saderība ar SP, un tā pielietojamība ironisku izteikumu izpratnē un analīzē, kā arī izvērtētas ironisku izteikumu un pieklājības sociālās funkcijas, un to iespējami nepieciešamā un būtiskā savstarpējā saistība.

The aim of this work is to point out that the approach to ironic utterances and their analysis, formulated in the framework of H.P.Grice’s Cooperative principle, is not applicable to sufficiently broad range of ironic utterances for them to be seen as universal. As an alternative method, the definition of ironic utterances as necessarily “echoing” and “dissociative”, as presented within the Relevance theory, will be proposed, and evaluated as legitimate trough analysis. To answer the question missing in CP theory – why do people choose to use indirect utterances? – the (i) compability of Goeffrey Leech’s Politeness principle with CP; (ii) PP’s application to analysis and comprehension of ironic utterances and (iv) the social functions of ironic utterances and politeness, will be evaluated, in aim to consider their possibly necessary and essential interconnectedness.