Makrozoobentosa indikatorgrupas upes nēģa Lampetra fluviatilis apdzīvotajās vietās

Abstract

Upes nēģis Latvijā vairāk kā 50% ikgadējās iekšzemes nozvejas, tomēr tam ir piešķirts īpaši aizsargājamās ierobežoti izmantojamās sugas statuss. Jau kopš 20. gs. vidus tiek veikti upes nēģu populāciju papildinoši pasākumi – vaislinieku pārcelšana pāri migrācijas šķēršļiem un mākslīgi pavairotu kāpuru izlaišana. Pasākumi tiek veikti upēs ar jau eksistējošu populāciju tās papildināšanas nolūkos, vai upes posmos, kuru izvēle veikta pēc virspusēja ekoloģiskā novērtējuma. Lai populācijas papildināšanas pasākumi būtu efektīvāki, nepieciešams izlaišanas vietas izvēlēties pēc vairākiem rādītājiem. Makrozoobentoss bieži tiek izmantots kā bioloģiskais indikators ūdenstilpju kvalitātes novērtēšanā. Šī darba mērķis ir identificēt makrozoobentosa organismus pēc kuriem varētu precīzāk noteikt optimālo upes vietu, kurā veikt populācijas pavairošanas pasākumus. Bentiskās makrofaunas paraugi ievākti 13 upēs, 20 paraugu ievākšanas vietās, tie izšķiroti un noteikti līdz precīzākajiem iespējamajiem taksoniem. Aprēķinātas makrozoobentosa taksonu indikatorvērtības saistībā ar nēģu kāpuru klātesamību, analizēts to būtiskums un nozīme dažādos mērogos. Noskaidrots, kuru makrozoobentosa taksonu klātesamība vai neesamība ir nozīmīgākā, salīdzinot iegūtās indikatorvērtības ar taksonu atbilstību nēģu kāpurus raksturojošajiem ekoloģiskajiem faktoriem. Iegūtas 77 statistiski būtiskas indikatorvērtības, no kurām piecas – Corixidae, Crambidae, Caenis horaria, Platambus maculatus un Radix balthica – atzītas par nozīmīgiem rādītājiem, ko ņemt vērā izvēloties upes nēģu kāpuru izlaišanas vietas.

In Latvia river lamprey makes up to 50% of annual inland fish catch, yet the status of a protected species with limited use has been granted for the species. Events to increase the population of river lamprey have been taking place already from the middle of 20th century – the translocation of spawners over migration obstacles and stocking of artificially bred larvae. The events are taking place in rivers that already have an existing population of them with the purpose to increase the population, or they are stocked in a river section selected by superficial ecological evaluation. In order to make these events more efficient, it would be necessary to select the lamprey stocking sites by more various criteria. Macrozoobenthos often is used as a biological indicator of waterbody quality assessment. The aim of this study is to identify macrozoobenthic organisms that could be used to determine the optimal river site where to place population multiplying events. The benthic macrofauna samples were taken in 13 streams and 20 sampling sites. The samples were sorted and identified to the most precise taxonomic rank possible. The indicator values of macrozoobenthic taxa were calculated in relation to lamprey larvae presence, then significance and importance of said values were analysed in different scales. By comparing obtained indicator values with the taxa correspondence to the ecology of lamprey larvae, it has been determined which macrozoobenthic taxa presence or absence is the most significant. 77 statistically significant indicator values were obtained. Of them five – Corixidae, Crambidae, Caenis horaria, Platambus maculatus, Radix balthica – were recognized as important indicators, which are to be considered when selecting stream sites in future for releasing river lamprey larvae.