Eiropas un Baltijas plekstu Platichthys flesus un P. solemdali atšķirtspējas novērtēšana, balstoties uz morfoloģiskajām pazīmēm

Abstract

Iepriekš tika uzskatīts, ka plekstei ir divas vairošanās stratēģijas – ar pelaģiskiem un bentiskiem ikriem. 2018. gadā, balstoties uz ģenētiskiem pētījumiem, konstatēja, ka tās tomēr ir atšķirīgas sugas. Iepriekš raksturotā Eiropas plekste (Platichthys flesus) nērš pelaģiskus ikrus, kuru attīstībai nepieciešams 11 ‰ sāļums. Bentiski nārstojošo sugu nodēvēja par Platichthys solemdali, un tās ikru attīstībai nepieciešams mazāks sāļuma līmenis (aptuveni 7 ‰). Tā kā Latvija ir viena no valstīm ar lielāko plekstes nozveju un potenciāli varētu būt sastopamas abas sugas, būtu nepieciešams noskaidrot, kura no plekstu sugām (vai arī abas) ir sastopamas Latvijas ūdeņos. Tas arī būtu nozīmīgi, veicot plekstu sugas krājuma novērtējumu, jo dažādām sugām atkarībā no vides var būt atšķirīgas krājuma attīstības tendences. Pētījumam izvēlētas piecas vietas, kurās Baltijas un Eiropas plekstei teorētiski jābūt dažādās proporcijās – atklātā jūra (Liepāja tuvāk un tālāk no piekrastes, Ventspils), Irbes šaurums (Kolka) un Rīgas jūras līcis (Saulkrasti). Ievāktajiem paraugiem veica morfoloģisko parametru mērījumus un salīdzināja ar iepriekš pieejamajiem datiem. Pēc pētījuma rezultātiem secināja, ka nav iespējams atšķirt abas sugas pēc morfoloģiskajām pazīmēm, bet var izdarīt secinājumus par kādas sugas lielāku pārstāvētību. Pētījumi varētu tikt turpināti, saistot no morfometriskās analīzes iegūtos rezultātus ar iegūto informāciju par plekstu vecumu un ģenētiski apstiprinātu sugas piederību.

It was previously considered that the flounder has two reproductive strategies – with pelagic and demersal eggs. In 2018. on the basis of genetic research, it was found that they actually are different species. Previously described European flounder (Platichthys flesus) spawns pelagic eggs, which require water salinity above 11 ‰ to succesfully reproduce. Demersal spawning flounder was named Platichthys solemdali, whose egg development requires a lower level of salinity (about 7 ‰). As Latvia is one of the leading countries in flounder fishery, and potentially both species may inhabit its waters, it would be necessary to find out which of the flounder species (or both) are present in Latvian waters. It would also be important to carry out flounder stock assesments, as different species may have different stock development trends depending on the environment. For this study five places were chosen, where P. solemdali and P. flesus would theoretically have different stock proportions – the open sea (Ventspils and two near Liepāja), Irbe Strait (Kolka) and the Gulf of Riga (Saulkrasti). Morphological parameters were measured for the samples collected and compared to perviously available data. Results of this study conclude that it is not possible to distinguish the two species using only morphological features. Future studies could be continued by comparing morphometric results to flounder age and genetically confirmed species.