Diaboliskie spēki Raiņa dramaturģijā
View/ Open
Author
Leimane, Daina
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Radzobe, Silvija
Date
2013Metadata
Show full item recordAbstract
Latviešu dramaturģijā atbilstīgi simbolisma estētikai neviens tik daudzveidīgi kā
Rainis nav izmantojis folkloras materiālus, kas ļāva autoram ar pazīstamo mitoloģisko
sižetu un tēlu palīdzību risināt gan filozofiskus, gan metafizikas rosinātos jautājumus,
pārkāpjot tautu robežas un ieejot vispārcilvēcisko problēmu pasaulē. Līdz ar to politiskās
atskaņas, vēsturisku personību tēli un notikumu atspulgi mijiedarbojoties konturē plašu
pagātnes kultūrtelpu.
No 13 Raiņa pabeigtajām lugām diaboliskie tēli izmantoti piecās: „Uguns un nakts”,
„Mīla stiprāka par nāvi”, „Rīgas ragana”, „Spēlēju, dancoju” un „Ilja Muromietis”, kur
Velns vai ragana darbojas epizodiskās ainās, vai arī šiem tēliem tiek piešķirta galvenā loma.
Raiņa arhīvā ir arī vairākas aizsāktas lugas par mitoloģiskām tēmām, kurās Velnam būtu
ierādīta viena no centrālajām vietām. In Latvian drama in the aesthetics of symbolism, no one has employed folklore materials
as diversely as Rainis, thus with the use of familiar mythological plots and characters the author
was able to address not only philosophical, but also issues stemming from metaphysics,
crossing the borders of peoples and entering the world of general human problems. This way,
the interplay of political aftermath, figures of historical personalities and events outline a wide
cultural space of the past.
Diabolic characters are employed in five out of the 13 complete plays by Rainis: "Uguns
un nakts", "Mīla stiprāka par nāvi", "Rīgas ragana", "Spēlēju, dancoju" and "Ilja Muromietis",
where the Devil or a witch is present in episodic scenes or these characters are selected as
protagonists. In Rainis' archive, there are several unfinished plays concerning mythological
themes, in which the Devil would be assigned one of the central parts.