Zaļā infrastruktūra un tās kultūrvēsturiskie aspekti Zemgales līdzenuma ainavas piemērā

Abstract

Bakalaura darbā “Zaļā infrastruktūra un tās kultūrvēsturiskie aspekti Zemgales līdzenuma ainavas piemērā” tika pētīta iespējamā saikne starp mūsdienu zaļās infrastruktūras un kultūras mantojuma elementiem Zemgales līdzenuma ainavā, kā arī iezīmēta ar kultūrvēsturi cieši saistīto zaļās infrastruktūras elementu nozīme kultūras pakalpojumu sniegšanā vietas studijas – Zaļenieku – piemērā. Telpiskās sakarības kultūras pieminekļu un zaļās infrastruktūras novietojumā Zemgales līdzenumam raksturīgajā Bērzes-Staļģenes agro-ainavu apvidū tika analizētas ar ĢIS metodēm, atklājot zināmu saistību to izvietojumā. Kultūras mantojuma un zaļās infrastruktūras būtiskā loma vietējās sabiedrības labklājības veicināšanā tika iezīmēta lokālā mērogā Zaļenieku ciemā, veicot lauka apsekojuma laikā ierakstīto daļēji strukturēto interviju analīzi un interpretāciju.

In the bachelor’s thesis “Green infrastructure and its relation to historical landscape: a case study in the Zemgale Plain”, the potential connections between green infrastructure and cultural heritage elements in the landscape of the Zemgale Plain were studied. The contribution of green infrastructure elements closely related to the historical heritage in regard to the supply of cultural ecosystem services was then outlined in the case study of Zaļenieki. The spatial link in the location of cultural monuments and green infrastructure elements for the typical agricultural landscape area of Zemgale Plain – Bērze-Staļģene was analyzed by using GIS methods, revealing a certain relation in the distribution of these elements. The significance of cultural heritage and green infrastructure in promoting the well-being of residents was outlined on a local scale in Zaļenieki village through the analysis and interpretation of the semi-structured interviews, recorded during fieldwork.