Pērkona eifēmie nosaukumi latviešu folklorā
Author
Ozolniece, Solveiga
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Kursīte-Pakule, Janīna
Date
2020Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darba “Pērkona eifēmie nosaukumi latviešu folklorā” mērķis ir pierādīt hipotēzi, kas balstās pieņēmumā – ja latviešiem radniecīgajā lietuviešu folklorā Pērkonam tabuizēšanas rezultātā ir piešķirts daudz eifēmo nosaukumu un Pērkons pēc funkcijām ir gandrīz identisks latviešu Pērkonam, tad arī mūsu folklorā būtu jābūt tabuizētam Pērkona vārdam. Gadījumā, ja šī hipotēze apstiprinās, tad viens no darba pamatmērķiem ir izveidot lielāku Pērkona segvārdu krājumu nekā tas bijis līdz šim. Līdz ar to bakalaura darba pētījuma objekts ir gan pats Pērkons kā dievība, gan arī tā eifēmie nosaukumi, salīdzinot tos ar lietuviešu folklorā pastāvošajiem. Darbam izmantotie avoti ir latviešu folkloras teksti – Krišjāņa Barona sakopotās dainas, Kārļa Strauberga rediģētā mīklu izlase “Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas” (1956), Pētera Birkerta sakārtotais mīklu krājums “Latviešu tautas mīklas” (1927), “Latviešu tautas ticējumi” no Pētera Šmita apkopotā 3. un 4. sējuma (1940), Anša Lerha-Puškaiša pasaku krājums “Latviešu pasakas un teikas” 1., 2., 3., un 4. sējums (1891 – 1896), folkloras izlase “Dievs, Pērkons, Velns” (1959) un Almas Ancelānes izlasi “Latviešu tautas teikas: izcelšanās teikas” (1991). Darbā izmantotas metodes, kas līdz šim bijušas sekmīgas mītisko folkloras tekstu analīzē: kultūrvēsturiskā, salīdzinoši vēsturiskā, kā arī strukturālā. Neviena no tām nav izmantota pašmērķīgi (kā vienīgā iespējamā), bet tikai apvienojumā. Lai saprastu vēsturiskos apstākļus, kas ietekmēja Pērkona tēla veidošanos un evolūciju, bija jāizmanto kultūrvēsturiskā pieeja. Blakus šai pieejai bija nepieciešams veikt salīdzinošu latviešu un lietuviešu Pērkona folkloras tekstu analīzi, kurai noderēja salīdzinoši vēsturiskās metodes elementi. Pati folkloras (ticējumi, dainas, mīklas u.c.) analīze bija balstīta strukturālajā pieejā, kas tekstu skata kopsakarā un saiknē starp formālo un semantisko līmeni. The goal of the Bachelor paper Euphemical names of Thunder in Latvian folklore. is to prove the hypothesis which is based on the following assumption: if in Lithuanian folklore Thunder has been assigned many euphemistic names as a result of taboo, and the role of Thunder is practically identical to the Latvian Thunder, then Latvian folklore should also have Thunder’s euphemistic names. In the case of the hypothesis becoming true, then one of the main goals of the paper is to create a collection of the Thunder’s aliases that is larger than the ones available until now. Thus, the research objectives of the Bachelor paper are: Thunder as a deity, and his euphemistic names in comparison to the existing ones in Lithuanian folklore. The sources used in the work are Latvian folklore texts – Krišjānis Barons’ collected folk songs, Kārlis Straubergs’ edited riddle selection Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas, proverbs and sayings (1956), Pēteris Birkerts’ arranged riddle collection Latviešu tautas mīklas (1927), Latviešu tautas ticējumi from Pēteris Šmits’ compiled third and fourth volumes (1940), Ansis Lerhis-Puškaitis’ fairy tale collection Latviešu pasakas un teikas first, second, third, and fourth volumes (1891 – 1896), the folklore selection Dievs, Pērkons, Velns (1959), and selection by Alma Ancelāne’ Latviešu tautas teikas: izcelšanās teikas (1991). The research methods in this work have been successfully used before in the analyses of other mythological folklore texts, which are: cultural heritage, comparative historical, and structural analyses research methods. None of them have been used as the only possible research method, but only in combination with the others. To understand the historical conditions that influenced the creation and evolution of Thunder’s character the cultural heritage approach was used. Alongside this approach it was necessary to make a comparative textual analysis of Latvian and Lithuanian Thunder folklore, in which the elements of the comparative historical research method were used. The analysis of the folklore itself (beliefs, folk songs, riddles, etc.) was based in the structural approach, where the text is analysed based on their link between the formal and the semantic levels.