Latvijas senioru novecošanās diskurss

Abstract

Maģistra darba pētījuma jautājums ir - kā Latvijas seniori skata savu un citu novecošanos. Pētījumā, balstoties uz M. Fuko diskursa analīzes un zināšanu arheoloģijas teorijām, tika veikta novecošanās diskursa analīze par datiem, kas tika iegūti etnogrāfiskajos lauka pētījumos, veicot intervijas ar divpadsmit senioru vecuma informantiem. Diskursa analīzes rezultātā tika iegūti būtiski secinājumi, ka Latvijas senioru novecošanās diskursu lielā mērā ārēji konstruē dažādi ārēji „skaļāki” un spēcīgāki diskursi, kamēr intervētie informanti reizē „cīnās” ar šīs ārējās kategorizēšanas sekām un par pārsteigumu pat paši sev atklāj, ka viņu dzīves realitātē nekas tik būtiski nav mainījies, lai viņi būtu iekļaujami citā cilvēku kategorijā.

Master’s thesis research question is How Latvian seniors view their own aging and also the aging of others. Based on the theories of M. Foucault's discourse analysis and knowledge archaeology, the discourse on aging of Latvian seniors was researched. Qualitative data were obtained from in-depth telephone interviews with twelve Latvian seniors. The research paper illustrates how the aging discourse of Latvian seniors is largely constructed by various externally popular and stronger discourses. At the same time, the informants "struggle" with the consequences of external categorization and, to their surprise, even discover for themselves that nothing has changed so significantly in the reality of their lives that they should be included in another category of people.