Eifēmismu tulkošanas stratēģijas tiesu diskursā

Abstract

Kontaktvalodu valodu un tiesību sistēmu mijiedarbībā savstarpēja bagātināšana notiek dažādi, tostarp nosaucot reālijas, ar kurām jāsaprot vārdi un vārdu savienojumi, kas apzīmē specifiskas šai valstij un kultūrai jēdzienus. Lai to panāktu, izmanto: transliterāciju, t.i. vārdu atdarināšanu latviešu vai krievu valodā (atkarībā no tulkošanas virziena), kalkēšanu jeb katras daļas tulkojums atsevišķi, un aprakstošu tulkojumu. Ka ir tulkojuma saņēmējs? Šis jautājums ir svarīgs, jo no atbildes uz to ir atkarīga leksikas izvēle. Ja tulkojums ir paredzēts, piemēram, filoloģiskam žurnālam, tad tulks izvēlēsies tādus stila reģistrus, kas atšķiras, piemēram no gadījuma, kad tulkojums ir paredzēts plašākais auditorijai. Šī izvēle ir atkarīga no tulka izvēlētās stratēģijas un tulkošanas algoritma. Kognitīvā informācija juridiskajos tekstos ir tieši terminiem. Daži no kuriem ir zināmi ne tikai juristiem un nozares speciālistiem, bet arī valodas nesējiem. Juridisko tekstu tulkošana tehnika ir normu, līdzekļu, veidu un paņēmienu kopums, kas izmantojams veiksmīgai starpkultūru komunikācijai tiesībzinību jomā, ņemot vērā juridiskās terminoloģijas un dažādu juridisko tekstu stilu pārzināšanu avotvalodā un mērķvalodā.

The interaction between the languages and the legal systems of contact languages takes place in a variety of ways, including culture-specific elements to understand words and word groups that define specific concepts for a specific country and culture. Different strategies are used to achieve this goal: transliteration, i.e. imitation of words in Latvian or Russian (depending on the translation direction), calking, or translation of each part separately, and descriptive translation. Who is the recipient of the translation? This question is important because the answer to it depends on the choice of vocabulary. If the translation is intended for, for example, a philological journal, the interpreter will choose style records that differ, for example, from where the translation is intended for the wider audience. This choice depends on the strategy and translation algorithm chosen by the interpreter. Cognitive information in these types of texts is specific to the terms. Some of which are known not only for lawyers and field professionals but also for native speaker. Translation of legal texts is a set of rules, means, types and techniques to be used for successful intercultural communication in the field of judicial knowledge, regarding the knowledge of legal terminology and the different styles of legal texts in source language and destination language.