Autobiogrāfiskums jaunākajā latviešu romānā

Abstract

Maģistra darbā tiek pētīti jaunākie, pēdējo desmit gadu laikā izdotie autobiogrāfiskie romāni. Darba nolūks ir noskaidrot, kādā veidā izpaužas autobiogrāfiskums jaunākajā latviešu romānā un kas atšķirīgs katram no tiem. Maģistra darba iecere ir izveidot teorētisku un praktisku ieskatu autobiogrāfiskuma pētīšanai romānos ar naratīva un biogrāfisko metodi, kas līdz šim pētniecībā nebija bieži pielietota. Pētījumā tiek secināts, ka autobiogrāfiskums jaunākajā latviešu romānā izpaužas caur šādām pazīmēm: autora distancēšanās trešās personas vēstījuma formā, bērnības attēlojums, laiku sajaukums, autora rakstīšanas motivācija, atmiņas kategorija, vēsturiskās kolektīvās pieredzes konteksts, naratīva konstruēšana, sociālais statuss. Kā arī Priverta darbs atklāj vēl vienu autobiogrāfiskuma pazīmi – attaisnošanos.

This master`s thesis looks at the newest autobiographical novels, written in the last ten years. The aim is to find out how the autobiography appears in the latest Latvian novel and what is different between each one. The idea of the master`s thesis is to create a theoretical and practical insight into the study of autobiography in novels with a narrative and biographical method, which has not been used very often in researches so far. The study concludes that autobiography in the latest Latvian novel is manifested through the following features: the author's distancing in the third person narration, childhood representation, the mix of the times, author's writing motivation, memory category, historical collective experience context, narrative construction, social status. Also, Privert's work reveals another sign of autobiography – justification.