Konsensa iespējamības kritika J. Hābermāsa komunikatīvās darbības teorijā

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir pētīt, vai J. Hābermāsa komunikatīvās darbības teorijā ietverta konsensa iespējamība iztur tās kritiku postmodernisma filozofijā. Bakalaura darbā pētīta J. Hābermāsa izstrādātā komunikatīvās darbības teorija un tajā ietvertais konsensa jēdziens. Pārstāvot universālisma pozīciju, Hābermāss balsta savu teoriju uz racionālā konsensa iespēju starp indivīdiem, kuri iesaistās komunikācijā. Bakalaura darbā analizētas racionālā konsensa jēdziena filozofiskās premisas un iztirzāta šī jēdziena kritika, ko sniedzis Ž. F. Liotārs, E. Laklauss un citi ar postmodernismu saistīti autori. Tiek veikts mēģinājums noteikt, vai Hābermāsa koncepcija iztur pret to vērsto kritiku. Diskusija starp Hābermāsa diskursa ētiku un Liotāra mikrostāstījumu partikulārismu iezīmē arī modernisma un postmodernisma filozofijas pretstatu. Fundamentāls jautājums par saprašanās iespējamību starppersonu komunikācijā tādējādi tiek ietverts mūsdienu filozofijas aktuālo debašu kontekstā. Darbam ir izteikti starpdisciplināra ievirze, apvienojot valodas filozofijas, komunikācijas teorijas, ētikas un sociālās filozofijas skatījumu.

This bachelor’s thesis explores the theory of communicative action developed by J. Habermas and the concept of universal pragmatics contained therein. Representing the position of universalism, Habermas bases his theory on the possibility of rational consensus between individuals who engage in communication. The bachelor’s thesis analyses the philosophical premises of the concept of rational consensus, and explores critiques of this concept made by Jean-Francois Lyotard and other authors associated with postmodernism. The purpose of the thesis is to determine, whether Habermas’s concept of consensus can withstand the criticism directed against it. The discussion between the universalism of Habermas’s discourse ethics and the particularism of Lyotard's micro-narratives also marks the opposition between modernist and postmodernist approach to philosophy. Thus, the fundamental question of the possibility of mutual understanding in interpersonal communication is put in the context of contemporary philosophical debate. The thesis has a pronounced interdisciplinary orientation, combining philosophy of language, communication theory, ethics and social philosophy.