Kosplejs: izdomātu tēlu atdarināšana kā identitātes izkopšana

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt izdomātu tēlu vizuālu realizēšanu uz ķermeņa jeb kospleju (no angļ. val. cosplay) kā savas identitātes izkopšanu un veidošanu. Kospleju definē kā performances mākslas veidu, kuras ietvaros cilvēki izvēlas sev iemīļotus fikcionālus tēlus no medijiem kā filmas, multiplikācijas filmas vai datorspēles, un paši rada šo tēlu kostīmus, vienlaikus cenšoties atdarināt arī šo tēlu personības. Darba autores mērķis ir parādīt, ka fikcionālu tēlu vizuālā atdarināšana ir veids, kā sevi iepazīt un vēl efektīvāk savu būtību komunicēt citiem. Autore balstīsies uz Mihaila Bahtina karnevālisma konceptu, vispirms aprakstot mūsdienu popkultūras festivālus kā līdzīgus karnevāliem, kur tiek pieļauta ekscentriska uzvedība un kur arī mijiedarbojas dažādi fantastiski tēli. Tad tiks vērsta uzmanība uz kosplejā notiekošo identifikācijas procesu, galvenokārt balstoties uz psihoanalīzē aprakstīto spoguļa stadijas teoriju, un šīs stadijas attiecināšanu uz modes un popkultūras ikonu fenomeniem. Noslēdzošā kārtā tiks aprakstīts kospleja divējādais performatīvais aspekts, kur kosplejs tiks gan ar teatra performanču teoriju, gan ar performativitāti kā to apraksta Džūdita Batlere.

The aim of this bachelor’s thesis is to examine the act of visually executing a fictional character on one’s body, also known as cosplay, as a way of cultivating and forming one’s identity. Cosplay is defined as a form of performance art in which people choose favourite fictional characters from various media such as films, animated films, or video games with the aim of constructing and wearing the outfits of these characters while simultaneously attempting to recreate their personalities. The author shall first describe Mikhail Bakhtin’s concept of the carnevalesque whilst analysis modern popculture conventions as similiar to carnivals where eccentric behaviours are accepted and celebrated, and where it is common to see interactions of various fantastical characters. After which the author shall examine the process of identification which is present in cosplay, mostly by demonstrating psychoanalytic theory of the mirror stage, and how this stage can be applied to fashion and identification with popculture icons. Finally, the author will describe the dual nature of the performative aspect of cosplay, comparing cosplay with theatre performance theory, and with Judith Butler’s description of performativity.