Ārpus laulības kopdzīves ekskluzīvais statuss tiesībās un tās tiesiskais regulējums Eiropā

Abstract

20. gadsimta izmaiņas sabiedrības priekšstatos par iespējamo ģimenes formu radīja jaunu tiesību institūtu – ārpus laulības kopdzīvi, kas, ievērojot Eiropas atvērtās robežas un augsto migrācijas līmeni, ietekmē starptautisko un Eiropas ģimenes tiesību veidošanos. Tomēr tās regulējums dažādās jurisdikcijās ir visai atšķirīgs vai nepastāv vispār. Promocijas darbā tika vērtēti kopdzīves regulējuma ieviešanas modeļi atsevišķās jurisdikcijās, vienlaikus secinot, ka līdz šim neviens no starptautiskajiem tiesību aktiem nespēja veiksmīgi risināt kopdzīves partnera vidū radušās juridiskās problēmas. Kopdzīves regulējuma harmonizācijas pamatā ir jābūt zinātniskiem pētījumiem par kopīgām tās regulējuma iezīmēm dažādās jurisdikcijās. Papildus būtu izstrādājami normatīvie akti ar ieteikuma tiesību raksturu.

Changes in society’s opinion on a family form and its development trends of the 20th century have created a new legal institute – outside marriage cohabitation. Taking into account the Europe’s open borders and high level of migration it influences the creation of international and European family law. Still, the regulation of cohabitation in different jurisdiction is diverse or even does not exist. In the doctoral thesis models of introduction of regulation on cohabitation are evaluated but it is concluded that none of international legal acts could successfully solve legal disputes that arise between cohabitants. The basis for harmonisation of legislation in this area should be scientific research on common features of regulation of cohabitation in different jurisdictions. Additionally, soft law legal acts have to be established.