Iedzīvotāju ģeogrāfiskās mobilitātes loma suburbanizācijas norisēs Latvijā

Abstract

ANOTĀCIJA Jaunākie ģeogrāfiskās mobilitātes pētījumi uzsver iedzīvotāju pārvietošanās komplekso raksturu. Nozīmīgs mobilitātes izpētes virziens ir iedzīvotāju pārvietošanās procesu sasaiste ar urbanizācijas norisēm. Pēdējās desmitgadēs caurmērā visā Eiropā notikušie ekonomiskie un sociālie procesi vecinājuši ievērojamas pārmaiņas ne vien apdzīvojuma struktūrā, bet arī sabiedrībā. Īpaši krasas pārmaiņas skārušas Centrālās un Austrumu Eiropas valstis līdz ar komunisma režīma sabrukšanu un pāreju no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus apstākļiem. Nozīmīgs pētījumu skaits šajā laika posmā uzrāda urbanizācijas un iedzīvotāju mobilitātes pārmaiņas apdzīvojuma struktūrā. Būtiskākās pārmaiņas vērojamas lielpilsētu tuvumā. Funkcionāli piepilsētas zona no pārsvarā lauksaimnieciska rakstura reģiona kļuvusi par stipri urbanizētu telpu. Iepriekšējie pētījumi citās Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs lielpilsētu reģionus izceļ kā apdzīvojuma struktūras visdinamiskāko un pārmaiņām bagātāko zonu. Tomēr suburbanizācijai pakļautās telpas izpēte post-sociālisma valstīs atpaliek no minēto procesu izpētes Rietumu pasaulē ar ilgstošiem tirgus ekonomikas apstākļiem. Postsociālisma valstīs notiekošie piepilsētas telpas attīstības procesi ir ļoti daudzpusīgi, vairāki iedzīvotāju telpiskās organizācijas, migrācijas un urbanizācijas procesi pārklājas vai polarizējas. Latvija nav izņēmums un pēc neatkarības atgūšanas raksturojas ar intensīvām pārmaiņām apdzīvojumā. Noteicošā loma procesos ir ģeogrāfiskajai mobilitātei – migrācijas plūsmām, to veidiem, virzieniem, pārcelšanās motīviem, noteiktu apdzīvojuma struktūras elementu raksturam, teritoriju pievilcībai u.c. rādītājiem. Promocijas darba „Iedzīvotāju ģeogrāfiskās mobilitātes loma suburbanizācijas norisēs Latvijā” mērķis ir izvērtēt iedzīvotāju ģeogrāfiskās mobilitātes (migrācijas un svārstmigrācijas) procesus suburbanizācijas norisēs Latvijā un Rīgas aglomerācijā. Iedzīvotāju mobilitātes izpētes teorētiskais ietvars norāda uz vairākām izpētes pieejām. Turklāt tās neatspēko cita citu, bet drīzāk papildina, kas liecina par migrācijas komplekso raksturu. Šodienas migrācijas un urbanizācijas procesu saiknes izpētē būtiskākā ir pētījuma daļa, kas saistīta ar papildus kvalitatīvo rādītāju izmantošanu. Promocijas darbā, izmantojot plašas iedzīvotāju aptaujas rezultātus, analizēti migrācijas iemesli – motīvi, dzīvesvietas izvēles nosacījumi, migrantu sociālais un demogrāfiskais sastāvs, kā arī ekonomiskās aktivitātes līmenis. Promocijas darbs sastāv no anotācijas, ievada, 4 nodaļām, secinājumiem un literatūras saraksta. Darbu papildina tabulas, attēli un pielikumi. Pirmajā izklāsta nodaļā ietverta informācija par darba ietvaru un galvenajiem izpētes virzieniem. Sekojoši otrā nodaļa ietver teorētiskās nostādnes iedzīvotāju mobilitātes izpētē. Šajā nodaļā analizēti aplūkotie mobilitātes veidi, tos raksturojošie rādītāji un iepriekšējo pētījumu rezultāti. Nozīmīgs darba teorētiskais ietvars ir migrācijas un urbanizācijas procesu saikne, kas pētīta dažādu teorētisko pieeju un konceptu ietvaros. Darba trešajā nodaļā raksturoti pētījumā izmantotie materiāli un pielietotās metodes. Rezultāti apspriesti promocijas darba ceturtajā nodaļā. Nodaļa strukturēta, vispirms analizējot ar statistikas datiem pamatotos rezultātus, tad skaidrojot iedzīvotāju aptaujas datu masīva apstrādē iegūtos rezultātus.

ANNOTATION Recent studies on geographical mobility emphasize interaction between socioeconomic environment and individual's characteristic, desires and beliefs on migration behaviour. Linkage to urbanisation process has an important role on mobility research. Theories of contemporary mobility patterns within urbanization framework are supported by the available evidence of population redistribution and urban transition of a certain settlement system. Theoretical approaches complement each other. This approves point that research object has a complex nature. Socioeconomic processes which have, generally speaking, occurred throughout Europe over the past decades have created substantial changes in the society. Particularly radical changes have been experienced in the Central Eastern European (CEE) countries, where the collapse of the Communist regime led to the transfer from a central planned economy to a market economy. Substantial research during this period has pointed to urbanisation and related migration flows within the urban system. The oscillations in population number have most substantially affected suburban hinterlands. Functionally these territories have changed from agricultural regions to significantly urbanised areas which are closely linked to the core city. Empirical research into the development of metropolitan regions in other CEE countries has show that these inhabited areas are the most dynamic and changing parts of the urban system. Nevertheless, study of suburban development in the post-Socialist countries still lags behind the study of such processes in the Western countries where market conditions have prevailed for a long time. Suburban growth in the post-Socialist countries, moreover, is very diverse, and several processes of the spatial organisation, mobility and urbanization stages have overlapped and become polarised. Changes in the Rīga agglomeration are no exception. Latvia over the past decade has continued to be a place of intense urban transformation, as characterised in the increasing ability of local residents to pursue their intentions vis-à-vis where they want to move and where they wish to live. The aim of the doctoral thesis “The role of population mobility in suburbanisation processes of Latvia” is to characterise processes of urban development, analysing migration flows and motivations within the Rīga agglomeration and in Latvia as a whole country. The theories of contemporary mobility patterns are supported in some way or another by the available evidence and none of the theoretical approaches is specifically refuted. This approves point that population mobility is a very complex process. No single theory seems able to capture all of nuances, but add something to understanding of this particular process. The key point of today's study of migration and urbanization processes explores the qualitative indicators. The analysis of the doctoral thesis is based on available statistical data and logistic regressions of an extensive survey (N=8005) conducted by the University of Latvia in 2006. This thesis contains five main parts. The first is an introductory section including a short introduction with the aim and outline of the thesis. The other four parts that follow are structured as follows: theoretical background, data and methods, main results, discussion and conclusions. The thesis is supplemented by the list of references, tables and figures.