Browsing Bakalaura un maģistra darbi (BF) / Bachelor's and Master's theses by Author "Laime, Brigita"
Now showing items 1-15 of 15
-
Baltijas jūras reģiona endēmo augu sugu Tragopogon heterospermus un Anthyllis maritima populāciju ekoloģija Latvijā
Rateniece, Anete (Latvijas Universitāte, 2015)Viena no Baltijas jūras reģiona aktualitātēm ir endēmo augu sugu, to dzīvotņu saglabāšana. Pētījums veikts ar mērķi noteikt nozīmīgākos Tragopogon heterospermus un Anthyllis maritima populāciju ietekmējošos faktorus ... -
Ekoloģiskie indikatori mitru starpkāpu ieplaku biotopu kvalitātei
Ragaine, Dārta Evita (Latvijas Universitāte, 2024)Ragaine D. E. 2024. Ekoloģiskie indikatori mitru staprkāpu ieplaku biotopu kvalitātei. Starpkāpu ieplakas ir piekrastes zonai raksturīgas reljefa formas, kurās veidojas pārmitri biotopi, kuru aizsardzības nodrošināšanai ... -
Indikatori piekrastes lagūnu biotopu struktūras un funkciju novērtēšanai
Ločmele, Laura (Latvijas Universitāte, 2015)Indikatori piekrastes lagūnu biotopu struktūras un funkciju novērtēšanai Laura Ločmele. 2015. Piejūras mitrāju biotopu kompleksi Latvijā ir reti sastopami.Šī iemesla dēļ veikts pētījums ar mērķi novērtēt piejūras lagūnu ... -
Jūrmalas augstiņa Centaurium littorale (Turner) Gilmour populācijas ekoloģijas novērtējums Latvijā.
Grebeško, Katrīna (Latvijas Universitāte, 2024)Jūrmalas augstiņa Centaurium littorale (Turner) Gilmour populācijas ekoloģijas novērtējums Latvijā. Katrīna Grebeško Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt apdraudētas augu sugas jūrmalas augstiņa Centaurium littorale populācijas ... -
Kaļķaino zāļu purvu veģetācijas sukcesija Engures ezera dabas parkā
Baumane, Marta (Latvijas Universitāte, 2015)Eiropā kaļķainu zāļu purvu platības pēdējā gadsimta laikā ir strauji sarukušas, jo tās netiek atbilstoši apsaimniekotas. Dabiskās sukcesijas gaitā šie biotopi aizaug ar kokiem, krūmiem un graudzālēm. Šī tendence vērojama ... -
Lielās kosas Equisetum telmateia ehrh. morfometrisko parametru saistība ar vides faktoriem
Cīrulis, Aivars (Latvijas Universitāte, 2013)Aivars Cīrulis 2013 Lielās kosas Equisetum telmateia Ehrh. morfometrisko parametru saistība ar vides faktoriem. Equisetum telmateia ir viena no retajām un īpaši aizsargājamām augu sugām Latvijā. Piešdangas dabas liegums ... -
Losupes lejteces veģetācijas ģeogrāfiskā un ekoloģiskā analīze
Krasucka, Sandra (Latvijas Universitāte, 2013)Nogāžu un gravu meži ir Eiropas īpaši aizsargājamie meža biotopi, kas norāda uz to apdraudētību ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Biotops iekļauts 1992. gada Eiropas Savienības direktīvā 92/43/EEK ’’Par dabisko biotopu, ... -
Mitro pludmaļu augu sabiedrības Ziemeļkurzemes piekrastē
Slūka, Laura (Latvijas Universitāte, 2024)L. Slūka, 2024. Mitro pludmaļu augu sabiedrības Ziemeļkurzemes piekrastē. Bakalaura darbs veikts no 2022.-2024. gadam Kolkas un Ģipkas piekrastē. Tā mērķis bija noskaidrot mitro pludmaļu augu sabiedrības Ziemeļkurzemes ... -
Mitro pļavu floristiskā daudzveidība Latvijā
Breidaka, Ilze (Latvijas Universitāte, 2009)Kopsavilkums Mitro pļavu floristiskā daudzveidība Latvijā Ilze Breidaka Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, zālāju platības aizvien sarūk. Taču tie ir nozīmīgi ne tikai kā augu sugām bagāti un daudzveidīgi biotopi, bet arī kā ... -
Palieņu zālāju sekundārā sukcesija melnalkšņu augu sabiedrībās Ķīšezera piekrastē
Ločmele, Laura (Latvijas Universitāte, 2013)Ķīšezera palienes joslā esošie zālāju biotopi strauji aizaug, veidojot melnalkšņu augu sabiedrības, tādejādi izmainot vispārējo veģetācijas struktūru un augu sugu sastāvu. Šī pētījuma mērķis ir aprakstīt Ķīšezera piekrastes ... -
Pelēko kāpu attīstība sukcesijas gaitā Užavas dabas liegumā
Kondratovičs, Emīls (Latvijas Universitāte, 2014)Pelēkās kāpas ir vieni no apdraudētākajiem biotopiem Eiropā un to efektīvai aizsardzībai ir nepieciešams izzināt to vēsturi un aizaugšanas dinamiku konkrētos piekrastes posmos. Pētījuma mērķis ir noskaidrot Užavas dabas ... -
Pelēko kāpu veģetācijas struktūra dabas liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa".
Mizga, Laila (Latvijas Universitāte, 2009)Bakalaura darba mērķis bija novērtēt Pāvilostas pelēkās kāpas augāja struktūras sugu daudzveidību, izdalīt augu sabiedrības un pētīt sukcesijas gaitu. Pētījumā konstatētas 53 augu sugas: 25 vaskulāro augu 20 ķērpju un 8 ... -
Tatārijas salāta Lactuca tatarica L. subsp. tatarica populācijas ekoloģijas izvērtējums Daugavgrīvas salas kāpu biotopos
Laukalēja, Zane (Latvijas Universitāte, 2013)Svešu sugu ienākšana dabiskos biotopos var radīt tajos pārmaiņas, tas īpaši attiecas uz piekrastes biotopiem, kas ir dinamiski un jutīgi pret abiotiskiem, biotiskiem un antropogēniem traucējumiem. Tatārijas salāts ir ... -
Veģetācija pelēkajās kāpās ar ložņu kārklu Salix repens Latvijā
Isoda-Krasovska, Anda (Latvijas Universitāte, 2009)Užavas dabas liegumā veikti pētījumi, lai raksturotu pelēkās kāpas ar ložņu kārklu Salix repens un salīdzinātu šo biotopu ar līdzīgu citur Eiropā. Šis biotops ir rets un aizsargājams gan Latvijā, gan arī Eiropas Savienībā. ... -
Veģetācijas struktūras izmaiņas Pāvilostas pelēkajā kāpā
Vanaga, Inese (Latvijas Universitāte, 2016)Darbs attiecas uz pelēko kāpu kā prioritāri aizsargājamu biotopu ekoloģijas izpēti. Mērķis ir noteikt Pāvilostas pelēko kāpu aizauguma platības izmaiņas, pašreizējo veģetācijas struktūru un analizēt veģetācijas saistību ...