Browsing Bakalaura un maģistra darbi (VFF) / Bachelor's and Master's theses by Author "Vijups, Armands"
Now showing items 1-20 of 38
-
Akmeņu krāvumu kapulauki Latvijas teritorijā agrajā un vidējā dzelzs laikmetā
Lūsiņa, Baiba (Latvijas Universitāte, 2020)Maģistra darbs apkopo informācija par Baltijas somu veidotajiem akmeņu krāvumu kapulaukiem Latvijas teritorijā. Darbā tiek apkopota kapulauku izpētes vēsture un hipotēzes, kas saistītas ar akmeņu krāvumu kapulaukiem un to ... -
Alsungas Kalniņu kapulauks kā avots vēlā dzelzs laikmeta kuršu apbedīšanas tradīciju izpētē.
Ziemele, Maija (Latvijas Universitāte, 2009)Darbs veltīts vēlā dzelzs laikmeta kuršu apbedīšanas tradīciju izpētei. Darba izstrādei kā pamatavots izmantots Alsungas Kalniņu kapulauka arheoloģiskais materiāls. Darba mērķis ir raksturot Alsungas Kalniņu kapulaukā ... -
Arheoloģiskais mantojums un tā izpēte Talsu novadā
Bērziņa, Anita (Latvijas Universitāte, 2010)Bakalaura darba temats ir „Arheoloģiskais mantojums un tā izpēte Talsu novadā.” Mūsdienās kā Talsu novadā, tā arī citur arheoloģiskais mantojums ir nozīmīgs kultūrvēsturiskā, neatņemama ainavas un kopēja pasaules kultūras ... -
Arheoloģiskās izpētes devums Valmieras senākās vēstures skaidrošanā
Aģe, Anete (Latvijas Universitāte, 2010)Bakalaura darba nosaukums ir „Arheoloģiskās izpētes devums Valmieras pilsētas attīstībā.” Darba mērķis ir izpētīt arheoloģiskās izpētes nozīmi Valmieras pilsētas attīstībā. Darba uzdevumi ir aplūkot Valmieras arheoloģisko ... -
Arheoloģiskās liecības par dzelzs laikmeta apdzīvotību Rīgas teritorijā
Vodopjanovs, Oskars (Latvijas Universitāte, 2018)Bakalaura darba “Arheoloģiskās liecības par dzelzs laikmeta apdzīvotību Rīgas teritorijā” mērķis ir analizēt historiogrāfijā izteiktās atziņas par vēlā dzelzs laikmeta apdzīvotību mūsdienu Rīgas teritorijā, papildinot tās ... -
Baltmāla pīpes Ventspils un Kuldīgas arheoloģiskajā materiālā
Paparde, Ieva (Latvijas Universitāte, 2017)Baltmāla pīpe ir viens no visbiežāk atrastajiem priekšmetiem jaunāko vēsturisko laiku arheoloģisko izrakumu vietās. Arī Latvijas teritorijā baltmāla pīpju atradumu skaits ir salīdzinoši liels, kas tad arī liek pievērst ... -
Bērnu un jauniešu apbedījumi Puzes Lejaskroga kapsētā 14.-17.gs.
Batraga, Anna (Latvijas Universitāte, 2022)Darbā, balstoties uz izrakumu pārskatiem, apskatītas apbedīšanas tradīcijas Puzes Lejaskroga kapsētasbērnu un jauniešu apbedījumu materiālā. Bakalaura darba mērķis ir raksturot bērnu un jauniešu apbedīšanas tradīcijas Puzes ... -
Bērnu un jauniešu apbedījumi Puzes Lejaskroga kapsētā 14.-17.gs.
Batraga, Anna (Latvijas Universitāte, 2022)Darbā, balstoties uz izrakumu pārskatiem, apskatītas apbedīšanas tradīcijas Puzes Lejaskroga kapsētasbērnu un jauniešu apbedījumu materiālā. Bakalaura darba mērķis ir raksturot bērnu un jauniešu apbedīšanas tradīcijas Puzes ... -
Civilās heraldikas un latviskā ornamenta elementi Latvijas bruņoto spēku atribūtikā
Kiršis, Pēteris (Latvijas Universitāte, 2018)Izpētes darba uzdevums ir skaidrot Latvijas bruņoto spēku atribūtikas saikni ar Latvijas valsts un municipālo heraldiku, kā arī saikni ar nacionālo simboliku tautas ornamenta dimensijā. Identificējot un uzskaitot izpētes ... -
Daugavas un Gaujas baseina lībiešu vēlā dzelzs laikmeta kaklarotas
Meistere, Inese (Latvijas Universitāte, 2013)Bakalaura darba „Daugavas un Gaujas baseina lībiešu vēlā dzelzs laikmeta kaklarotas” mērķis ir izpētīt Daugavas un Gaujas baseina lībiešu kaklarotu sastāvu, noteikt raksturīgākās iezīmes un veidus, iespēju robežās parādīt ... -
Dzelzs laikmeta arheoloģiskie pieminekļi Jelgavas novadā
Cigelniece, Agnija (Latvijas Universitāte, 2013)Bakalaura darbs izstrādāts par tēmu „Dzelzs laikmeta arheoloģiskie pieminekļi Jelgavas novadā”. Pētījuma mērķis ir apkopot un sniegt raksturojumu par Jelgavas novada dzelzs laikmeta arheoloģiskajiem pieminekļiem, to ... -
Gredzeni Puzes Lejaskroga senkapu arheoloģiskajā materiālā.
Elbrete, Anda (Latvijas Universitāte, 2008)Bakalaura darbā „Gredzeni Puzes Lejaskroga senkapu arheoloģiskajā materiālā”, analizējot 13-17. gs. Puzes Lejaskroga kapsētas četru arheoloģisko izrakumu sezonu rezultātā iegūtos 305 gredzenus, mērķis ir veikt to tipoloģisko ... -
Heraldiskās simbolikas attīstība Latvijas teritorijā, 13.-16.gs.
Sims, Edgars (Latvijas Universitāte, 2018)Bakalaura darba „Heraldiskās simbolikas attīstība Latvijas teritorijā, 13.-16.gs.” uzdevums ir apkopot galveno heraldiskās simbolikas avotu grupu – sfragistisko un numismātisko avotu – piemērus, ar mērķi atspoguļot heraldiskās ... -
Heraldiskās simbolikas attīstība Livonijā, 13.-16.gs.
Sims, Edgars (Latvijas Universitāte, 2020)Maģistra darba „Heraldiskās simbolikas attīstība Livonijā, 13.-16.gs.” mērķis ir apkopot un analizēt galveno heraldiskās simbolikas avotu grupu – sfragistisko un numismātisko avotu – piemērus, ar mērķi atspoguļot heraldiskās ... -
Krievu arheologu pētījumi Latvijas teritorijā 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā
Gasjuļa, Sofija (Latvijas Universitāte, 2024)Bakalaura darbā aplūkoto pētniecības tēmas problemātika un galvenais jautājums ir cik noteikt, kādā mērā krievu arheologi ietekmēja Latvijas arheoloģijas attīstību un kādi bija viņu darbības rezultāti pieminekļu apzināšanas, ... -
Krusta simbols 14.-18.gs. Latvijas teritorijas arheoloģiskajā materiālā
Auziņa, Dita (Latvijas Universitāte, 2012)Bakalaura darbā analizēti Latvijas teritorijas 14.-18. gs. arheoloģiskajā materiālā atrastie krustveida piekariņi, sniedzot jaunus tipoloģiskos, hronoloģiskos un semantiskos skaidrojumus. Krustveida piekariņi tipoloģizēti, ... -
Kultakmeņi Latvijas teritorijā kā arheoloģiskās izpētes objekts: funkcionalitāte un izmantošanas hronoloģija
Skagale, Gundega (Latvijas Universitāte, 2022)Pētījumā, izmantojot triangulācijas pieeju, akmeņu folklora salīdzināta ar arheoloģisko materiālu, rakstiskajos avotos rodamo informāciju un ikonogrāfisko materiālu, identificējot vairākas kultakmeņu funkcijas, kas var ... -
Kultakmeņi Latvijas teritorijā kā arheoloģiskās izpētes objekts: funkcionalitāte un izmantošanas hronoloģija
Skagale, Gundega (Latvijas Universitāte, 2022)Pētījumā, izmantojot triangulācijas pieeju, akmeņu folklora salīdzināta ar arheoloģisko materiālu, rakstiskajos avotos rodamo informāciju un ikonogrāfisko materiālu, identificējot vairākas kultakmeņu funkcijas, kas var ... -
Kuršu kaklariņķi Ziemeļkurzemē vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaikos (12.-15.gs.).
Tereško, Jānis (Latvijas Universitāte, 2008)Kopš 12. gadsimta beigām gandrīz visā Latvijas teritorijā vairs nenēsā kaklariņķus, kurus bija aizstājušas stikla krelles, kauri gliemežnīcu rotas un dažādi piekariņi. Vienīgā teritorija, kur vēl līdz 15. gadsimtam lietoja ... -
Kuršu ugunskapi vēlajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā
Laizāne, Zane (Latvijas Universitāte, 2021)Bakalaura darba ietvaros tiek analizētas kuršu ugunskapu apbedīšanas kultūras izmaiņas un attīstību kā arī atrašanās vietu topogrāfiskās pazīmes Latvijas teritorijā. Darbā tiek apskatītas un izvērtētas 50 vietas, kurās ...