Dzīvsudraba piesārņojums pelēkā roņa Halichoerus grypus audos Rīgas jūras līcī

Abstract

Dzīvsudrabs ir viens no toksiskākajiem piesārņojuma veidiem ūdens ekosistēmās un tam ir tendence biomagnificēties. Visvairāk piesārņojuma biomagnifikācijai pakļautas sugas, kas atrodas barības ķēdes augšgalā. Baltijas jūrā šāda suga ir pelēkais ronis, taču pētījumu par dzīvsudraba piesārņojumu Baltijas jūras pelēko roņu populācijā ir ļoti maz. Pētījumā tika analizēts dzīvsudraba daudzums juvenilu pelēkā roņa īpatņu audos, izmantojot “Hydra IIC Mercury Analyzer”. No septiņpadsmit Rīgas jūras līča piekrastē atrastiem roņu mazuļiem tika ievākts akots, muskuļaudi, aknas, nieres, sirds, smadzenes un kauls (astes skriemelis). Akots konstatēts kā reprezentatīvs audu paraugs dzīvsudraba daudzumam juvenilu roņu organismā, jo dzīvsudraba daudzums akotā būtiski korelē ar dzīvsudraba daudzumu pārējos audos.

Mercury is one of the most toxic pollutants in water ecosystems and it has a tendency to biomagnify. Species that are on top of the food chain are the main subject to biomagnification. In the Baltic sea such species is the Baltic grey seal but there are not many studies about mercury pollution in Baltic grey seal population. In this study the mercury content in different tissue types of the Baltic grey seal was measured using the “Hydra IIC Mercury Analyzer”. Awn, muscle, liver, kidney, heart, brain and bone (tail vertebrae) tissue was taken from seventeen seal pups found on the beaches of Riga bay. Awn has been found to correlate with all of the other tissue samples and deemed as a representative sample of mercury in juvenile seals.