Vācbaltiešu politiskā darbība Latvijas Neatkarības kara laikā: 1919.gada jūlijs - 1919.gada beigas

Abstract

Maģistra darba mērķis ir analizēt vācbaltiešu politisko darbību Latvijas Neatkarības kara laikā (1919.g. jūlijā - decembrī), sniedzot priekštatu par vācbaltiešu politisko lomu pētāmā laika posma notikumos. Vācbaltieši piedzīvoja vairākas sabiedriski politiskas pārmaiņas, kas veicināja arī to valstiskās idejas attīstību. Šīs valstiskās idejas attīstība sastapās ar pretestību līdz ar Latvijas valsts izveidi. Bermontiādes notikumi uzrunāja atsevišķus vācbaltiešus, kuri nebija atmetuši cerības uz politiku, kas būtu labvēlīga vācbaltiešiem. 1919.gada decembrī Latvijas Pagaidu valdība nebija ieinteresēta veidot sadarbību ar vācbaltiešiem, kas izraisīja sašutumu vācbaltiešu sabiedrībā, bet tajā pašā laikā Latvijas Pagaidu valdība pieņēma likumu par vācbaltiešu minoritātes skolu autonomiju, kas bija būtisks solis vācbaltiešu kultūras saglabāšanā.

The aim of the master's thesis is to analyze the political activity of Baltic Germans during the Latvian War of Independence (July-December 1919), giving an idea of the political role of Baltic Germans in the examened period. Baltic Germans underwent a number of socio-political changes, which developed their ideas of statehood. The development of these ideas met resistance with establishment of the Latvian state. The events in Bermontiāde addressed some Baltic Germans who had not given up hope of a pro-German policy. In December 1919, the Latvian Provisional Government was not interested in co-operation with Baltic Germans, which caused outrage in Baltic Germans, but at the same time the Latvian Provisional Government adopted a law on Baltic German minority school autonomy, which was an important step in preserving German-Baltic culture.