Aproksimācijas marķieri krievu, franču, itāļu valodā: sastatāmā analīzе.

Abstract

Maģistra darba galvenais mērķis ir izpētīt aproksimācijas marķieru un lietvārdu, kuri nosauc jūtas, savienojumu funkcionēšanas īpatnības krievu, franču un itāļu valodā. Pētījuma objekts ir aproksimācijas marķieru kombinācijas, galvenokārt ar taksonomisku izcelsmi (fr .: un genre de; une sorte de; une espèce de; rus .: chto-to(nechto) vrode, (chto-to) tipa, srodni, svoyego roda; it.: una specie di, un tipo di, une genere di, una sorta di) ar abstraktiem lietvārdiem, kas nosauc cilvēka jūtas, emocijas un subjektīvos stāvokļus. Šī pētījuma priekšmets ir aproksimācijas izpausmes veidi un līdzekļi kontrastīvājā, sinhronā aspektā. Šī darba struktūra ir sadalīta divās daļās: teorētiskā un empīriskā. Teorētiskajā daļā aplūkoti tādi jēdzieni kā kategorizācija, aprokcimācija, neskaidrība. Empīriskajā daļā ir norādītas datu vākšanas metodes, kuru pamatā ir Ruscorpora (2021), Russian Web 2011 (ruTenTen11), French Web 2017 (frTenTen17), Italian Web 2016 (itTenTen16) un datu salīdzinošā analīze. Pēījuma rezultātiem un secinājumiem var būt praktiska ievirze un pielietojums dažādās lietišķās valodniecības jomās: tulkojumzinātnē un lingvodidaktikā.

The main goal of the master thesis is to reveal the peculiarities of the functioning in the Russian, French and Italian languages of approximators and names of feelings. The object of the research is combinations of approximators, mainly of taxonomic origin (fr.: un genre de; une sorte de; une espèce de; rus.: что-то(нечто) вроде, (что-то) типа, сродни, своего рода; it .: una specie di, un tipo di, une genere di, una sorta di) with abstract nouns that name feelings, emotions and subjective states of a person. The subject of this research is the ways and means of manifestation of approximation in a comparative, synchronous aspect. The structure of this work is divided into two parts: theoretical and empirical. The theoretical part deals with such concepts as categorization, approximation, vagueness. The empirical part presents data collection methods based on the corpus of the Ruscorpora (2021), Russian Web 2011 (ruTenTen11), French Web 2017 (frTenTen17), Italian Web 2016 (itTenTen16) and their comparative analysis. The results and conclusions drawn on the basis of this study may have a practical orientation and application in various areas of applied linguistics: in translation studies and in linguodidactics.