Literārā provokācija 20. gadsimta 80. un 90. gadu debijas dzejas krājumu poētikā

Abstract

Bakalaura darbā tiek pētīta literārā provokācija (jēdzienu izstrādā un skaidro autore) kā dzejas poētikas sastāvdaļa. Tiek pētīta un atklāta jēdziena struktūra, meklēti šīs parādības cēloņi un aizsākumi literatūrā, realizācija laikmeta kontekstā, kas tuvākam aplūkojumam tiek sašaurināts līdz padomju okupācijas laika kultūrtelpai Latvijā, lai uz šo zināšanu bāzes analizētu atsevišķu debijas krājumu poētiku literārās provokācijas kontekstā. Bakalaura darbs ir unikāls šī jautājuma un jēdziena pētījums, kas var sniegt tālākas ierosmes dzejas procesu analīzē. Pētījumā tiek secināts, ka literārās provokācijas realizēšanās un atklāšanās atkarīga no vairākiem aspektiem: laikmeta konteksta, autora un lasītāja mikropasaules struktūras, kas ietekmē dzejas poētikas un izteiksmes izvēles veidošanos un uztveri. Atslēgvārdi: literārā provokācija, totalitārs režīms, cenzūra, postmodernisms, postkoloniālisms.

Literary provocation (the concept is developed and explained by the author) is being studied in this bachelor's thesis as a component of poetry poetics. The structure of the concept is studied and discovered, the causes and beginnings of this phenomenon are searched for in literature, its realization is considered in the context of the era, which is narrowed to the Soviet occupation cultural space in Latvia. The bachelor's thesis is a unique study of this issue and concept, which can provide further initiatives in the analysis of poetic processes. The study concludes that the realization and revelation of literary provocation depends on several aspects: the context of the era, the microworld structures of the author and the reader, which influence the formation and perception of poetry poetics and choice of expression. Keywords: literary provocation, totalitarian regime, censorship, postmodernism, postcolonialism