Folkloras un Bībeles alūzijas Alberta Bela romānos "Saucēja balss" un "Cilvēki laivās"

Abstract

Maģistra darbā “Folkloras un Bībeles alūzijas Alberta Bela romānos “Saucēja balss” un “Cilvēki laivās”” pētītas alūzijas, pirmkārt, kā jēdziens, kas ieņem nozīmīgu lomu 20. gadsimta otrās puses latviešu literatūrā, un, otrkārt, kā organiska Alberta Bela prozas sastāvdaļa. 20. gadsimta otrajā pusē – 1970. un 1980. gados Latvijas padomju literatūra piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas – aktualizējas patiess indivīda un laikmeta attiecību tēlojums, tomēr cenzūras un totalitārisma ideoloģijas dēļ par to nav iespējams runāt tieši. Maģistra darbā, izmantojot semantisko analīzi, tiek pētīts, kādu lomu folkloras un Bībeles alūzijas ieņem Alberta Bela romānos “Saucēja balss” (1973) un “Cilvēki laivās” (1987), nonākot pie secinājuma, ka tās abiem tekstiem piešķir mītisku un vispārfilozofisku dimensiju, ļaujot tos interpretēt plašākās cilvēka un laika attiecību kopsakarībās.

In the Diploma paper “Folklore and Biblical Allusions in the novels “The Voice of the Caller” and “People in Boats” by Alberts Bels” the allusions are studied, firstly, as a concept that plays an important role in the Latvian literature of the second half of the 20th century and, secondly, as an integral part of Alberts Bels’ prose. In the second half of the 20th century – in the 1970s and 1980s, the Latvian Soviet literature is experiencing significant changes – a more realistic portrait of individual-era relations is being developed, but it is not possible to talk about it directly because of the censorship and totalitarianism ideology. In the Diploma paper the role taken by folklore and biblical allusions in Alberts Bels’ novels “The Voice of the Caller” (1973) and “People in Boats” (1987) is being examined using semantic analysis, drawing conclusions that they give both novels a mythical and universal-philosophy dimension, allowing them to be interpreted in the wider relations between man and time.