Tulkošana cilvēkiem ar uztveres traucējumiem

Abstract

Valodas pielāgošana adresātam ir viens no spēcīgākajiem veiksmīgas saziņas rīkiem, un šī principa iedīgļi meklējami jau izsenis. Vieglās valodas attīstīšana ir nozīmīgs solis cilvēku ar uztveres traucējumiem iekļaušanā. Nepieciešamību pēc vieglās valodas pielietojuma paplašināšanas izgaismo citvalstu pieredze, pētniekiem un nozares profesionāļiem meklējot arvien jaunus veidus, kā veicināt informācijas pieejamību. Darba mērķis bija raksturot vieglās valodas lietojumu tulkošanas kontekstā, sniegt ieskatu vieglās valodas izmantojumā tādās valstīs kā Somijā, Vācijā, Spānijā un Latvijā un izstrādāt rekomendācijas intralingvāla tulkojuma vieglajā valodā izmantošanai saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir uztveres traucējumi. Pētījuma metodes bija literatūras un pētniecisko darbu analīze, Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu aptauja un intervijas ar nozares speciālistiem. Darba gaitā tika noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotājiem piedāvātās reāllaika saziņas iespējas ir nepilnīgas un ir atkarīgas no uztveres traucējumu veida.

Adapting language to the addressee is one of the most powerful means of effective communication, the idea of which has been known long ago. Development of Easy Language is a significant step towards inclusion of people with perceptual disorders. Experience of foreign countries highlights the necessity to broaden the use of Easy Language, and researchers and experts continuously seek new ways to promote information accessibility. The aim of the paper was to describe the use of Easy Language in the context of translation and interpreting, to give an insight of the use of Easy Language in several countries, such as Finland, Germany, Spain, and Latvia, and to elaborate recommendations of the use of intralingual interpreting into Easy Language in communication with Latvian citizens who have perceptual disorders. The research methods were analysis of the literature and conducted research, a questionnaire for the Latvian State and Municipal institutions, and interviews with the experts of the field. The research showed that the opportunities of real-time communication offered to Latvian citizens are insufficient and depend on the type of the perceptual disorder.