Konceptuālās metaforas un ekoloģisko problēmu rāmējums

Abstract

Konceptuālās metaforas valodā ir nozīmīgas, un tās var veicināt izpratni par aktuālām tēmām. Maģistra darbs veltīts ekoloģisko problēmu rāmējuma izpētei jaunākajā vides diskursā. Pētījuma mērķis bija noteikt avotjomas, kas lietotas saistībā ar ekoloģiju kā mērķjomu. Korpusā balstītajā pētījumā par vides metaforu lietojumu The New York Times un The Guardian tiešsaistes avīžu rakstos tika izmantotas kvalitatīvas un kvantitatīvas pētījuma metodes, un atklātas divpadsmit nozīmīgas konceptuālās metaforas, kuru lietojums ietekmēja vides problēmu rāmējumu. Visbiežāk lietotās avotjomas, kas paskaidroja ar klimata pārmaiņām saistītus jēdzienus, bija kustība, karš un bīstamība. Metaforās tika konstatētas divas pretrunīgas idejas – gan vide, gan cilvēki un fosilo kurināmo industrija tika attēloti kā klimata pārmaiņu upuri. Tika secināts, ka klimata maiņa izvēlētajos tiešsaistes avīžu rakstos lielākoties rāmēta negatīvi un pretrunīgi.

Conceptual metaphor is pervasive in language, and its use can contribute to raising people’s awareness of topical issues. The current thesis aimed to study the framing of ecological problems in recent environmental discourse. The goal of the research was to examine the source domains used in relation with the target domain of ecology. Qualitative and quantitative approaches were employed in a corpus-based study of environmental metaphors used in The New York Times and The Guardian online articles, revealing twelve major conceptual metaphors commonly used to frame environmental problems. The most prominent source domains used to explain various climate change-related notions were movement, war, and danger. Two clashing ideas painting either nature or humans and the fossil fuel industry as the victim of climate change were featured in the metaphors. It was concluded that climate change was mostly portrayed in a negative and contradictory manner in the selected online newspaper articles.