Interpretācija kā mākslas darba nosacījums: Hansa Georga Gadamera un Artūra Danto teoriju salīdzinājums

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir pierādīt, ka atšķirības Artūra Kolmena Danto un Hansa Georga Gadamera mākslas teorijās izriet no atšķirīga interpretācijas jēdziena traktējuma. Pirmajās divās nodaļās uzrādīšu to, kā interpretācija saistās ar mākslu katras teorijas ietvaros, bet trešajā nodaļā no interpretācijas jēdziena skatupunkta salīdzināšu līdzīgos un atšķirīgos aspektus abās pieejās. Kā galvenos saskares punktus starp abiem domātājiem identificēju: (1) Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa ideju turpināšanu un iestrādāšanu savās teorijās, (2) klasiskās un modernās mākslas pretnostatījuma pārvarēšanu, savienojot abu veidu mākslas vienā izpratnes shēmā, (3) interpretācijas izvirzīšanu par galveno nosacījumu gan mākslas darba ontoloģijā, gan mākslas darba satura noteikšanā.

The aim of the thesis is to prove that the differences in the theories of Arthur Coleman Danto and Hans-Georg Gadamer follow from a different understanding of interpretation. In the first two chapters I will show how interpretation relates to art in the context of both theories, but in the third chapter I will tackle the unifying and contrasting aspects of both approaches from the perspective of interpretation. As the main points of comparison between the two thinkers I identify: (1) elaborating Georg Wilhelm Friedrich Hegel’s ideas and incorporating them in their own theories, (2) overcoming the juxtaposition of classic and modern art by combining both types of art in one scheme of understanding, (3) nominating interpretation as the main condition of both the ontology of art and the act of determining the content of an artwork.