Sociāla faktora ietekme uz Hartinga strupastes Microtus hartingi uzvedību atklātā lauka testā

Abstract

Stress ir viens no vissvarīgākajiem vides faktoriem, kas var ievērojami mainīt indivīda uzvedību un noteikt viņa spējas pielāgoties videi. Šobrīd liels petījumu skaits ir vērsts uz stresa izraisošiem faktoriem, kuri sāk iedarboties uz īpatņi pēc dzimšānas. Maģistra darba ietvāros tika izpetīts kāda ietekme ir mātes sociālam stresam uz pēcnācēju fenotipu. Darbs tika veikts no 2018.gada 1. augusta līdz 2020.gada 1. martam. Eksperimentos tika izmantotas Hartinga strupastes pasuga Microtus hartingi lydius, kas dabīskos apstākļos veido monogāmas attiecības un ilgtermiņa sociālas saites. Tika veidotas komunālas grupas ar radnieciskām un neradnieciskām mātītēm. Lai novertētu pēcnācēju uzvedību tika izmantots atklata lauka tests un salidzināti uzvedības radītāji: lokomocija (horizontālā aktivitāte), nekustīgums, pirmā pieeja pie barības trauka, stājas: pret sienu un bāzes mājiņu, stāja bez atbalsta (vertikālā aktivitāte), dzīvnieku emocionalitāte (urināciju, defekaciju skaits), priekšmētu izpēte. Pēc petijumā iegūtiem rezultātiem tika novērotas būtiskas izmaiņas Hartinga strupastu uzvedība atklātā lauka testā atkarībā no tā, kādās grupās (poligīnās vai monogāmās) tās tika piedzimušas. Petījuma rezultāti rāda, ka radnieciskās mātītes izjūt specigāko stresu neka grupās, kas sastāv no neradniecīskām mātītēm. Tomēr sociāli bagātinātā vidē turpmāka dzīvē spēj mazināt stresa izraisītas uzvedības pārmaiņas.

Stress is one of the most important environmental factors that can significantly change an individual's behavior and determine his or her ability to adapt to the environment. Currently, a large number of studies focus on stressors that begin to affect individuals after birth. Within the framework of the master's thesis, the effect of maternal social factor on the phenotype of the offspring was investigated. The work was performed from August 1, 2018 to March 1, 2020. The experiments used the Harting vole Microtus hartingi lydius, which naturally forms monogamous relationships and longterm social ties. Communal groups with related and unrelated females were formed. To evaluate the behavior of the offspring, an open field test and comparable behavioral indicators were used: locomotion (horizontal activity), immobility, first approach to the feed container, posture: against the wall and base house, posture without support (vertical activity), animal emotionality (urination, defecation),research on subjects. According to the results of the study, there was a significant change in the behavior of Harting vole in the open field test, depending on the groups (polygins or monogamous) in which they were born. The results of the study show that related females experience the greatest stress than in groups consisting of unrelated females. However, in a socially enriched environment, stressful behavioral changes can be mitigated later in life.