Latvijas sikspārņu eholokācijas saucienu variēšana atklātā ainavā.

Abstract

Pasaulē ir plaši izplatītas dažādas sikspārņu sugu noteikšanas metodes pēc eholokācijas saucieniem un vairākās valstīs ir izstrādāti noteicēji un vadlīnijas , kas domāti sikspārņu sugas piederības noteikšanai pēc akustiskajiem ierakstiem. Latvijā pagaidām nav izveidots neviens noteicējs un nav arī apkopota informācija par Latvijas sikspārņu sugu eholokācijas saucienu parametru variēšanu. Pētījuma galvenais mērķis bija iegūt ierakstus veikt ierakstu analīzi Latvijas sikspārņu sugu eholokācijas saucienu parametriem, lai pēc tam sniegtu praktiskus padomus sugu noteikšanā. Sikspārņu saucienu ieraksti tika veikti atklātā ainavā no rokas palaistiem zināmu sugu indivīdiem, izmantojot ultraskaņas detektoru Pettersson Elektronik D-1000X. Tika iegūti skaits ieraksti un analizēti eholokācijas skaits saucienu parametri no 12 dažādām sikspārņu sugām. Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka niktaloīdu sikspārņu grupā Eptesicus nilssonii noteikšanā izmantojami saucienu maksimālās enerģijas frekvences un beigu frekvences mērījumi, savukārt Nyctalus noctula un Vespertilio murinus atšķiršana pēc šiem parametriem iespējama retos gadījumos. Pipistreloīdu grupā Pipistrellus nathusii un Pipistrellus pygmaeus atšķiršana pēc minētajiem parametriem uzskatāma par drošu. Naktssikspārņu sugas pēc saucienu parametru pētījumiem parasti nav atšķiramas, izņemot Myotis nattereri gadījumos, kad tā sauciena beigu frekvence ir zemāka par 21 kHz. Sikspārņu sugu pēc to eholokācijas saucieniem papildus to frekvenču mērījumiem ieteicams izmantot arī citas pazīmes, kā saucienu atkārtošanās biežumu, saucienu formu.

There are several bat species determination methods based on echolocation calls spread throughout the world, and several countries have developed guidelines and determinants, which are used for deciding bat species’ affiliation based on their acoustic recordings. In Latvia, however, there have not yet been made any guidelines; furthemore, information regarding the Latvian bat species echolocation calls parameters’ variety has not been collected. The main goal of the research was to gain recordings, and make an analysis of Latvian bat species echolocation call parameters in order to then apply advice for determining species. Bat call recordings were made in an open landscape from known, hand-freed species’ individuals, using the ultrasound detector Pettersson Elektronik D-1000X. 12 different bat species echolocation calls were acquired and analyzed. The results gained through the research show that the maximum energy frequency and end frequency measurements are used for determining Eptesicus nilssonii in the nyctaloid bat group; however, the Nyctalus noctula and Vespertilio murinus differentiation is very rarely possible based on these parameters. It is safe to say that distinguishing the Pipistrellus nathusii and Pipistrellus pygmaeus in the group of Pipistrellus genus is possible based on these parameters. Based on their call parameter research, Myotis genus species are usually not distinguishable, with the exception for the Myotis nattereri, because their call end frequency is lower than 21 kHz. While bat species analysis were based on their echolocation calls and frequency measurements, it is also recommended to use other signs for analysis such as call repetitivity, and call form.