Vilku pēdu saglabāšanās ilgums dabā atšķirīgā substrātā un meteoroloģiskajos apstākļos

Abstract

Kopumā Eiropu apdzīvo 10 vilku populācijas. Latviju apdzīvo vilki, kuri ietilpst Baltijas vilku populācijā. Eiropā vilks ir īpaši aizsargājama suga, taču Latvijā ir atļautas ierobežotas vilku medības. Katru sezonu vilku medībām tiek noteikts maksimālais limits, cik īpatņus var nomedīt. Šo medību limitu nosaka pēc vilku populācijas stāvokļa, kuru var noteikt, veicot monitoringu. Viens no galvenajiem monitoringa veidiem ir vilku pēdu nospiedumu fiksēšana sniegā, pēc kura var noteikt vilku izplatības areālu, kas ir viens no populācijas stāvokļa raksturojošajiem rādītājiem. Lai uzlabotu pēdu uzskaites metodiku un noskaidrotu, cik ilgi pēdas saglabājās bezsniega apstākļos un atšķirīgos laikapstākļos, tika uzsākts šis pētījums. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik ilgu laiku suņa pēdas saglabājas dažādā substrātā un meteoroloģiskajos apstākļos, kā arī noskaidrot, pēc cik ilga laika vilki atgriežas vienā un tajā pašā vietā. Pēc iegūtajiem rezultātiem varētu pilnveidot metodiku, kā arī saprast, kādi ir piemērotākie meteoroloģiskie apstākļi, kuros būtu jāveic monitorings, kā arī ļautu saprast, cik bieži vajag apsekot teritoriju, meklējot vilku pēdas. Pētījumā tika fiksētas svara ziņā vilkam līdzīga suņa pēdas dažādos substrātos un meteoroloģiskajos apstākļos. Šīs pašas pēdas tika pārbaudītas ik pēc 24 stundām, līdz tās pilnībā izzuda laikapstākļu ietekmē. Papildus, ar automātisku fotokameru tika reģistrēta vilku pārvietošanās regularitāte, lai varētu noskaidrot, pēc cik ilga laika vilki atgriežas vienā un tajā pašā vietā. Iegūtie pēdu uzskaites dati tika analizēti izmantojot Koksa proporcionālo draudu regresiju, lai salīdzinātu pēdu saglabāšanās ilgumu dažādos substrātos un meteoroloģiskajos apstākļos un noteiktu pēdu saglabāšanās varbūtību katrā laika posmā. Izmantojot datus no automātiskās fotokameras, tika aprēķināts mediānais dienu skaits katrā mēnesī, pēc cik ilga laika vilki fiksēti vienā un tajā pašā vietā. Pētījumā tika noskaidrots, ka pēdas māla substrātā saglabājās ilgāk, nekā pēdas smilts substrātā. Pēdu saglabāšanās varbūtība, neatkarīgi no substrāta veida, bija lielāka, ja nokrišņu daudzums ir neliels, un substrāts ir sauss. Vislielākā vilku pārvietošanās regularitāte pētāmajā teritorijā tika konstatēta martā, maijā, septembrī un novembrī, kad vilki vienā un tajā pašā vietā atgriezās vidēji no vienas līdz četrām dienām.

In total, 10 wolf populations live in Europe. Latvia is inhabited by wolves belonging to the Baltic wolf population. Grey wolf is protected specie in Europe, but limited hunting of wolves is allowed in Latvia. Every season, a maximum limit is set for the hunting of wolves for how many individuals can be hunted. This hunting limit is determined by statuss of the wolf population, which can be determined by monitoring. One of the main types of monitoring is the fixation of the footprints of wolves in the snow, which allows for the identification of the range of wolves, which is one of the characteristics of the state of the population. This study was initiated to improve tracking methodologies and to determine how long tracks remained in conditions without snow cover and in different weather conditions. The study aims to understand how long the dog's tracks remain in a different substrate and meteorological conditions, and to find out after how long wolves return to the same location. The results could improve the methodology of understanding the most appropriate meteorological conditions for monitoring, as well as allowing an understanding of how often the area needs to be surveyed in search of wolves tracks. The study recorded traces of a wolf size dog in a variety of substrates and meteorological conditions. These same feet were tested every 24 hours until they completely dissapiered due to weather conditions. In addition, an automatic camera recorded the regularity of the movement of wolves so that they could find out after how long the wolves returned to the same location. The resulting track records were analysed using a Cox Proportional Hazards Regression to compare the persitence of tracks in different substrates and meteorological conditions and the probability of the retention of the tracks over each period. Using data from an automatic camera, the average number of days was calculated in each month, after how long wolves were fixed at the same location. The study found that tracks in the clay substrate remained longer than tracks in the sand substrate. The probability of track retention, regardless of the type of substrate, was higher when precipitation is low and the substrate is dry.The highest frequency of wolf movement in the reasearched area was found in March, May, September and November, when wolves returned on average from one to four days at the same site.