Veģetācijas saistība ar gruntsūdens ķīmisko sastāvu Toras upes piekrastē

Abstract

Lai plānotu un īstenotu efektīvāku ūdensteču aizsardzības sistēmu, ir būtiski saprast, kā veģetācija ar atšķirīgu sugu sastāvu un struktūru ietekmē ūdens kvalitāti. Šim nolūkam tika izvēlēts Toras upes posms AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotā mežu masīvā, kur, izmantojot transekšu – parauglaukumu metodi, raksturota aizsargjoslas veģetācija un upes piekrastē no gruntsūdens akām deviņu mēnešu periodā ievākti ķīmisko analīžu dati. Pētījuma rezultāti norāda uz tendenci, ka piekrastē, kurā dominē lapu koki, gruntsūdenī ir lielāka izšķīdušā organiskā oglekļa un slāpekļa savienojumu koncentrācija. Slāpekļa koncentrācija gruntsūdenī, iespējams, palielinās arī mežsaimniecisko darbību ietekmē. Kopumā iegūtie rezultāti liecina, ka mežainai aizsargjoslai raksturīga efektīva barības vielu aiztures spēja.

Understanding how composition and structure of vegetation and the range of species in it affects water quality is essential for planning and implementing a more effective watercourse protection system. For this purpose, a section of the river Tora was selected among the forest massive managed by AS “Latvijas valsts meži”, where the vegetation of the protection zone was characterized using the transect - plot method. As well as data of riparian groundwater chemical composition was collected over a nine month period. The results of the study indicate that in coastline where deciduous trees dominate over coniferous trees are higher groundwater concentrations of dissolved organic carbon and nitrogen compounds. Concentration of nitrogen may possibly increase also as a result of forestry. This study demonstrated that neither of the analyzed nutrients exceeded limit values indicating efficient nutrient retention capacity in the forested buffer zone.