Bērnu un bērnības atainojums britu romantisma laika dzejā

Abstract

Bērnības un bērnu atainojums ir viena no galvenajām tēmām britu romantisma dzejā, kā arī interese par “bērnības konceptu” ir veicinājusi “ bērnības pētījumu” rašanos 20. gadsimtā, kas ir kļuvis par nozīmīgu literatūrzinātnes virzienu. Tāpēc šī darba mērķis bija analizēt bērnības un bērnu atainojumu britu romantisma dzejā, izmantojot Viljama Vērdsverta un Viljama Bleika dzejoļus, kas tika analizēti un salīdzināti. Pētījums veikts izmantojot salīdzinošās izpētes metodi, lasīšanu, teksta analīzi un interpretāciju. Tika lasītas un analizētas teorijas par romantisma un bērnības koncepta rašanos, kā arī par bērnības un bērnu atainojumu britu romantisma dzejā. Tā rezultātā tika atklāti veidi, kā bērnība un bērni tiek atainoti abu šo dzejnieku darbos. Viljama Bleika dzejā bērni tiek atainoti, lai kritizētu attieksmi pret bērniem un bērnu nodarbinātību, taču Viljama Vērsdverta dzejā nav šāda atainojuma. Tiek lietoti dažādi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, lai radītu lielāku uzsvaru un pievērstu lasītāja uzmanību. Abi dzejnieki dažādi ataino bērna nevainību un pauž bērnības sentimentu. Viljams Vērdsverts sentimentu ataino atceroties savas bērnības atmiņas, bet Viljams Bleiks to attēlo caur vecāku gadagājuma cilvēku acīm. Vērdsverts īpaši uzsver bērna ciešo saikni ar dabu, bet Viljams Bleiks attēlo bērnu sociālo stāvokli. Abi dzejnieki izmanto noteiktus vārdus, kad tiek minēts bērns vai bērnība. Kopumā abi dzejnieki savos darbos ataino bērnību un bērnus katrs savā stilā un ar saviem paņēmieniem, lai izceltu dzejoļa galveno vēstījumu.

The reflection of childhood and the figure of a child are one of the main themes in British Romantic poetry and the interest in the concept “childhood” have promoted the emergence of the ‘Childhood studies’ in the 20th century which have become an important branch of literary sciences. Therefore, the aim of this paper was to examine the use of childhood and the figure of a child in British Romantic poetry using the works of William Blake and William Wordsworth, which were analysed and compared. The study was conducted by comparative research method, close reading, text analysis and interpretation. There were read and analysed theories on the emergence of the Romanticism movement and the concept of “childhood”, as well as the use of childhood and the figure of a child in British Romantic poetry. As a result, there was discovered ways how childhood and the figure of a child are used in poems written by both poets. The figure of a child in the poems written by William Blake is used to criticize the treatment towards children and child labour, but in Wordsworth poetry this aspect is not reflected. There are used certain literary devices to create more emphasis. Both poets are portraying also the innocence of a child and are expressing sentiment towards childhood. William Wordsworth is displaying sentiment by recalling his own childhood memories, while Blake is expressing the sentiment through the eyes of older people. Wordsworth is especially emphasizing the child’s close connection to the nature, but William Blake is portraying the social situation of children. Both poets use certain words that appear when a child or childhood are mentioned. In conclusion, both poets reflect the childhood and the figure of a child in their poems in their own style and techniques highlighting the messages of the poems.