Ķermeņa lietojums” Džordžo Agambena politiskās ontoloģijas kontekstā

Abstract

Šajā darbā tiek apskatīts Džordžo Agambena Homo Sacer projekts, meklējot ķermeņa lietojuma paradigmas izcelšanos un funkcionēšanas mehānismus modernajā Rietumu pasaules pārvaldībā. Maģistra darbā uzmanība vērsta uz Agambena politiskās ontoloģijas priekšstatiem, par vienu no šīs sistēmas pamatelementiem izvirzot ķermeņa lietojuma konceptu. Darbā, balstoties uz Homo Sacer grāmatu tekstiem, rasts skaidrojums lietojuma un tādējādi arī ķermeņa lietojuma nozīmei modernitātes un nākamības politiskās ontoloģijas kontekstā. Pētījumā secināts, ka ķermeņa lietojums, līdzīgi kā citas paradigmas, ir būtisks kailās dzīvības pārvaldes mehānisms, ko iespējams pārvarēt, tikai skatot esamību dzīves-formas ietvaros.

This paper focuses on Giorgio Agambens Homo Sacer project in search of the paradigm of use of the body – its origin and functional mechanisms in modern world governing of the West. In this masters thesis attention has been drawn upon Agambens conception of political ontology where one of its core elements is shown to be the use the body. In this thesis, following the Homo Sacer project, it has been attempted to find clarification for the meaning of use and use of bodies in the context of modernity and future political ontology. Conclusions clarify that the use of bodies, similarly to other paradigms, is one of the major mechanisms in governing bare life, which can be overcome only through the concept of form-of-life.