Sunnītu musulmaņu pārtikas lietošanas teoloģiskie un praktiskie priekšnosacījumi (halal) un to īstenošanas iespējas Latvijā

Abstract

Korāns raksturo islāmticīgos, kuru pienākums ir pārtikā lietot tikai halal pārtiku, tā kā islāms nav tikai rituālu reliģija, tas ir dzīvesveids. Tomēr mūsdienu multikulturālās sabiedrības vidē ir jādefinē juridiskie, ekonomiskie un teoloģiskie priekšnosacījumi halal produktu pieejamībai un sertifikācijai. Islāmā pārtikas lietošana tiek uzskatīta par Dieva pielūgsmes jautājumu, tāpat kā rituālas lūgšanas. Šajā darbā es apgalvoju, ka Latvijas sabiedrībā trūkst izpratnes par halal pārtikas izšķirīgo nozīmi, pēc likuma noteiktās reliģijas brīvības praktizēšanai ikdienā. Lai to pierādītu, es piedāvāšu padziļinātu Korāna hermeneitiku, analizējot ēdiena lomu, aizliegtos, atļautos un šaubīgos produktus un pētot pamatojumus katram apgalvojumam un to pielāgojamību mūsdienām, kā arī meklējot, kas ir halal instrukciju avoti. Pēc tam es pievērsīšos reliģijas lomai uzturā un halal sertifikācijas standarta izstrādes izpētei, pamatojoties uz pasaules pieredzi. Visbeidzot, es izvērtēšu, kādi ir halal sertifikātu veidi un Latvijas situāciju ar halal produktu pieejamību un marķējumu. Tas viss ļaus secināt, ka empīriski ir iespējams izpētīt ticības saturu un praksi, kas ietekmē spriedumus un uzticību halal produktiem. Lai gan pastāv skaidra attieksme pret halal produktiem musulmaņu patērētājos, pasaules pieredze parāda, ka ne-musulmaņi halal pārtikas produktus bieži uztver kā īpaši atlasītus un sagatavotus, sasniedzot augstākos kvalitātes standartus. Es apgalvoju, ka pareiza pārtikas lietošana var tikt uzskatīta par Dieva pielūgsmes veidu, līdzīgi kā rituālas lūgšanas. Izprotot sunnītu musulmaņu teoloģiskos nosacījumus ticības prakses pildīšanai, halal standarta pārtikas produkti var kļūt iecienīti, pieprasīti un ar lielāku izpratni pieņemti arī Latvijā.

The Quran describes Islamists obliged to eat halal food, because Islam is not a religion of rituals - it is a lifestyle. However, in today's multicultural society environment, the legal, economic and theological preconditions for accessibility and certification of halal products must be defined. In Islam, food use is seen as a matter of God's adoration, as are ritual prayers. In this work, I argued that the Latvian society lacked awareness of the crucial importance of halal food, for the practicing of freedom of religion in everyday life, as set out by law. To prove this, I will offer an in-depth hermeneutics of the Quran, analyzing the role of food, banned, allowed and dubious products, and studying the justifications for each statement and their adaptability to the present, and looking for what are sources of halal instruction. Then I turn to the role of religion in nutrition and research on the development of a standard for halal certification, based on world experience. Finally, I examined the types of halal certificates and the situation of Latvia with access to halal products and labelling. All this leads to the conclusion that it is empirically possible to explore the content and practices of the faith that affect judgments and trust in halal products. While there is a clear attitude toward halal products in Muslim consumers, world experience shows that non-Muslim halal foods are often perceived as specifically selected and prepared, reaching the highest quality standards. I argued that proper food use can be seen as a form of God's adoration, like ritual prayers. And by understanding the theological conditions of Sunni Muslims for filling faith practices, halal standard foods can become popular, demanded and accepted with greater understanding in Latvia.