Pakalpojumu sniegšanas brīvība līdzdalības ekonomikā

Abstract

Darba mērķis ir noteikt, vai un kādā mērā inovatīvie līdzdalības ekonomikas pakalpojumi, to sniedzēji un saņēmēji var paļauties uz pakalpojumu sniegšanas brīvības garantijām, kas paredzētas Līgumā Par Eiropas Savienības darbību, Pakalpojumu direktīvā un Direktīvā par elektronisko tirdzniecību. Šajā kontekstā darbā ir analizētas Eiropas Savienības tiesas judikatūras atziņas par līdzdalības ekonomikas pakalpojumu platformām Airbnb un Uber, tajā skaitā šajās lietās nostiprinātais Uber tests. Darbā autore ir noteikusi to līdzdalības ekonomikā iesaistīto personu un pakalpojumu loku, kurus aizsargā pakalpojumu sniegšanas brīvība un tās speciālās garantijas, kas noteiktas direktīvās. Par priekšlikumu Digitālo pakalpojumu aktam secināts, ka tas saglabās garantijas, kas šobrīd paredzētas Direktīvā par elektronisko tirdzniecību un ir attiecināmas uz līdzdalības ekonomikas platformām. Savukārt pakalpojumu sniedzējiem papildus paredzētie pienākumi līdzdalības ekonomikas platformas ietekmēs mazāk, jo jau šobrīd tās īsteno praksi, kas ir vērsta uz drošiem darījumiem internetā. Atslēgvārdi: līdzdalības ekonomika, pakalpojumu sniegšanas brīvība, informācijas sabiedrības pakalpojumi, Digitālo pakalpojumu akts, Direktīva par elektronisko tirdzniecību,

The aim of the thesis is to determine, if and to what extent the innovative sharing economy services, providers and recipients can rely on the guarantees of the free movement of services that derive from the Treaty of the Functioning of the European Union, Services Directive and Directive on electronic commerce. In this context the author analyses judgments of the Court of Justice of the European Union on sharing economy platforms Airbnb and Uber, including the Uber test that was established in these cases. The author has determined the scope of persons and services that are protected by the freedom to provide services and special guarantees that are determined in the directives. The author has concluded that the proposal for the Digital Services Act will preserve the guarantees that are currently granted in the Directive on electronic commerce and are applicable to the sharing economy services. However, the additional obligations aimed at the service providers will not affect sharing economy platforms gravely, since they already have implemented a practice that promotes safe transactions in the internet. Keywords: sharing economy, freedom to provide services, information society services, Digital Services Act, Directive on electronic commerce