Gaujas nacionālā parka egļu mežu tālākā attīstība pēc astoņzobu mizgrauža postījumiem.

Abstract

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir nozīmīgs Latvijas mežu ekonomiskais kaitēklis. Pētījumā tika apsekoti Gaujas Nacionālā parka meži, kuros novērojami mizgrauža postījumi. Visi apsekotie meži uzskatāmi par skujkoku damakšņiem un tajos lielākoties dominēja parastā egle. Zemsedzi veidoja galvenokārt sūnas novērotais nobiru un atsegtās augsnes segums bija mazs un izteikti lokalizēts. Antropogēnā slodze – neliela. Lielākajai daļai no bojā gājušajām eglēm novērota zema sadalīšanās pakāpe. Zems bija arī kritalu apjoms. Izteiktu ietekmi mizgrauži radīja vien sūnu un paaugas segumā – ietekme uz paaugu skaidrojama ar nobiru un vainagu izmaiņām. Tomēr jaunās egles nebija vienmērīgi izvietotas pa apsekoto teritoriju, bet auga mazās grupiņās. Novērotā vājā sūnu un lakstaugu ietekme uz mežu atjaunošanos ir pretrunā literatūras datiem gūtajiem izziņas datiem.

Spruce bark beetle is an economically important pest species found in Latvian spruce forests. This study surveyed forests within Gauja National Park, that had signs of bark beetle disturbances. All surveyed forests were mixed coniferous forest, and Norway spruce generally was dominant species. Ground coverage was made mostly of moss, litter and open soil created only a small portion of it and were noticeably localised. Surveyed territories had minimal anthropogenic effect. Most of the dead spruces displayed low levels of decomposition. Low was also the amount of fallen deadwood. Only moss and seedlings displayed significant differences between plot types - influence over seedlings can be explained with litter and forest canopy cover changes. However, this forest regeneration was growing in small clusters, rather than spread out across research plot. The observed weak effect of mosses and herbs on forest regeneration contradicts the literature.