Aukstās stratifikācijas un saldēšanas-atkausēšanas cikla ietekme uz parastās gaiļsāres (Echinochloa crus-galli) sēklu dīgtspēju un dzīvotspēju

Abstract

Viena no izplatītākajām problēmām lauksaimniecības nozarē vienmēr ir bijusi nezāļu izplatība un to augsnes sēklu banku veidošanās. Viena no mūsdienās izplatītākajām kultūraugu nezālēm ir parastā gaiļsāre (Echinochloa crus-galli l.). Šī auga sēklām ir raksturīga augsta izturība pret apkārtējās vides ietekmi un spēja ilgstoši saglabāties augsnē, ko nodrošina tām raksturīgais miera periods. Tomēr ir novērots, ka lauka apstākļos augsnē esošo sēklu dzīvotspēja var samazināties pēc ziemas mēnešiem. Darba mērķis bija aplūkot vai un kā dažādās Latvijas populācijās ievākto parastās gaiļsāres sēklu spēju izdzīvot ietekmē to pakļaušana zemu temperatūru apstākļiem, konkrēti, aukstās stratifikācijas un sadēšanasatsaldēšanas cikliem. Šajā darbā izvirzīja uzdevums noskaidrot aukstās stratifikācijas ietekmi uz parastās gaiļsāres sēklu dīgtspēju un vairāku saldēšanas-atsaldēšanas ciklu ietekmi uz šo sēklu dzīvotspēju. Šo uzdevumu veikšanai dažādu populāciju sēklām izveidoja vairākas apstrādes grupas - sēklas, kas pakļautas aukstajai stratifikācijai bez iepriekšējas apstrādes; sēklas, kas pakļautas stratifikācijas apstākļiem tās appludinot; sēklas, kas pakļautas vairākiem saldēšanas-atsaldēšanas cikliem. Lai noteiktu sēklu dzīvotspēju, pēc apstrādes tās diedzēja. Dzīvotspējas noteikšanai sēklām ar zemu dīgtspēju izmantoja griešanas un tetrazolija testus. Aukstajai stratifikācijai bija pozitīva ietekme uz sēklu dīgtspēju, ar vai bez appludināšanas. Vairāku saldēšanas-atsaldēšanas ciklu ietekmē sēklu dzīvotspēja samazinājās. Konstatēja, ka pastāv atšķirības starp dažādās populācijās ievāktām sēklām kas liecina par atšķirīgu miera perioda dziļumu. Rezultāti liecina par to, ka šo parastās gaiļsāres dzīvotspēju augsnē var samazināt tieši saldēšanas-atsaldēšanas process, nevis tikai to pakļaušana zemākām temperatūrām vai appludināšana.

One of the most common problems in agriculture are arable weeds and their soil seed bank formation. The Barnyard grass (Echinochloa crus-galli l.) is currently one of the most widespread weed species. One of the main characteristics of these plants’ seeds is their high resistance to environmental disturbances and ability to form persistent soil seed banks, which is ensured by their dormancy. However, it has been observed that in field conditions the viability of seeds in soil can decrease after winter months. The aim of this work was to examine whether and how the viability of these seeds is affected when they are exposed to low temperature conditions, specifically, after cold stratification and freeze-thaw cycles. The tasks were to test the effect of cold stratification on the germination of the Barnyard grass seeds and the effect of multiple freeze-thaw cycles on the viability of these seeds. To complete these tasks several treatment groups were created using seeds collected from three different populations in Latvia. These treatments were: seeds subjected to cold stratification without previous treatment; seeds subjected to cold stratification after submerging; seeds that were subjected to multiple freeze-thaw cycles. Seeds were germinated to test viability and germination percentage. Viability of non-germinates seeds was tested using a cut-test and tetrazolium test. Cold stratification increased germination of the seeds regardless of whether the seeds were submerged. It was also found that the viability of the seeds was decreased after subjecting them to multiple freeze-thaw cycles. There were differences among the populations that suggest different depth of seed dormancy in different populations. The results indicate that freeze-thaw cycles can decrease the viability of Barnyard grass seeds in soil.