Kūdras un oglekļa akumulācija Latvijā Holocēnā

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir veikt kūdras un oglekļa uzkrāšanās rekonstrukcijas Latvijas teritorijā esošajiem purviem holocēnā. Darbā apkopoti pieejamie dati par purviem ar vismaz trīs 14C datējumiem un zināmu litoloģiju. Balstoties uz 14C datējumu pamata, katram purvam izstrādāts dziļuma-vecuma modelis Rstudio vidē izmantojot Clam pakotni. Pēc individuālo hronoloģiju iegūšanas katram purvam , aprēķināts kūdras uzkrāšanās apjoms (cm/gadā). Kā rāda iegūtie rezultāti, tad vislielākais kūdras uzkrāšanās apjoms noticis vēlajā holocēnā (pēdējo 4200 gadu laikā). Lai arī visi purvi aplūkoti kopā un vidējais kūdras uzkrāšanās apjoms ir virs 0,1 cm gadā, pastāv fundamentāla atšķirība starp zemo un augsto purvu kūdras uzkrāšanās dinamiku, kur augstajos purvos kūdra uzkrājas straujāk, bet zemajos lēnāk. Oglekļa rekonstrukcijas liecina, ka oglekļa uzkrāšanās apjoms augstā tipa purvā vidēji ir 51 gC/m2/gadā.

The aim of the bachelor thesis is to reconstruct peat and carbon accumulation rate in Latvian peatlands during the Holocene. The thesis summarises available data on peatlands with at least three 14C dates and known lithology. Based on the 14C dates, an age-depth model was developed for each peatland using the Clam package in Rstudio environment. After obtaining individual chronologies for each peatland, the amount of peat accumulation (cm/yr) was estimated. As the results show, the highest peat accumulation rate occurred in the late Holocene (last 4200 years). Although all peatlands are considered together and the average peat accumulation is above 0,1 cm/year, there is a fundamental difference between the peat accumulation dynamics in fen and ombrotrophic bogs, with the highest peat accumulation in bogs particularly. Carbon reconstructions show that the average rate of carbon accumulation in the bog is 51 gC/m2/year.