Vēsturisko kapu integrācija mūsdienu pilsētā

Abstract

Kapsētas pilsētvidē ir ne tikai vieta, kur veic apbedījumus, bet tām ir arī kultūrvēsturiska, sociāla, politiska un mākslinieciska nozīme. Laika gaitā kapsētas kļūst neaktīvas – tās zaudē apmeklētājus un kapa vietu kopējus, taču joprojām saglabā savu kultūrvēsturisko, māksliniecisko un arhitektonisko vērtību. Šajā darbā uzmanība tiek pievērsta vēsturisko kapu integrācijai mūsdienu pilsētā, ar ko tiek saprasta vēsturisko kapsētu iekļaušanās pilsētas audumā, pārveidojot vai pielāgojot to funkcijas un veidojot vienotu izpratni sabiedrībā par šo teritoriju izmantošanas iespējām. Darbā ir izveidoti priekšlikumi lielo pilsētu pašvaldībām vēsturisko kapu integrācijai mūsdienu pilsētā. Pētījuma rezultāti rāda, ka ir izteiktas izmantošanas veidu atšķirības starp vēsturiskajām kapsētām, kuru juridiskais statuss ir “slēgtas kapsētas” un kapiem, kuru nav pilsētas kapsētu sarakstā. Atšķiras apkaimju iedzīvotāju viedoklis par pieļaujamām un nepieļaujamā rīcībām vēsturisko kapsētu teritorijās. Kvalitatīvas un pieejamas informācijas izvietošana vēsturiskajās kapsētās veicina sabiedrības apziņu par teritorijā pielietojamajām sociālajām normām, kā arī saglabā tās memoriālās funkcijas. Atslēgas vārdi: kapi, vēsturiskās kapsētas, zaļās zonas, teritoriju izmantošanas veidi, pārvaldība, rekreācija

Cemeteries in urban context have a meaning beyond just a burial place: they carry cultural and historical, social, political and artistic meanings. As time passes by, cemeteries become inactive – they lose visitors and maintainers of burial places, but they still provide their cultural and historical, artistic and architectural values. In this paper the author focuses on integration of historic cemeteries in a contemporary city, meaning the historic cemeteries’ inclusion in urban fabric by changing or adapting their functions and creating a joint comprehension in society about their possibilities of use. The paper includes suggestions for integrating historic cemeteries in a contemporary city addressed to city municipalities. Results show that there are differences in means of use between those historic cemeteries whose legal status is that of “closed cemeteries” and those that are not in the cemetery list of the city. The inhabitants’ opinion of acceptable and unacceptable actions in the territories of historic cemeteries is not unanimous. To preserve the memorial function of the territories and to create an understanding of the social norms that need to be applied in historic cemeteries, accessible quality information needs to be placed in said territories. Key words: cemeteries, historic cemeteries, green areas, means of use of territories, governance, recreation