Lingvistiskā mijiedarbība un kodu maiņa no lingvistiskās neotēnijas teorijas perspektīvas: valodu daudzveidības gadījums Latvijā

Abstract

Šis darbs ir veltīts jaunas valodas apguves koncepcijas izpētei, dibinātai par valodnieku Samiru Bajriću. No Luisa Bolka ierosinātās bioloģiskās neotenijas teorijas, šīs teorijas ideja ir balstīta uz domu par runātāja nepabeigtību. Mērķis ir izpētīt latviešu valodas runātāja situāciju no neotenijas teorijas puse, kas nodrošina šīs analīzes instrumentus un perspektīvas. Šī jauna pieeja izmato jaunu terminoloģiju: valoda « in esse » - jebkura dabiska valoda, kas cilvēkam piemīt intuitīvā līmenī un kas piešķir eksistenciālu dimensiju runātājām, valoda « in fieri » - jebkura dabiska valoda, kas piedāvā runātājam izpratnes un izteiksmes spējas, bet kurai viņam nav attīstītas lingvistiskās izjūtas, un valoda « in posse » - tā ir spēja identificēt vai neatpazīt jebkuru dabisku valodu, neprotot saprast un izteikties. Ir iespējams vienlaicīgi apgūt valodas dažādos līmeņos.

This thesis is devoted to the study of a new conception of language acquisition, founded by the linguist Samir Bajrić, arrived from the theory of biological neoteny proposed by Louis Bolk. The idea of this theory is based on the speaker’s incompleteness. The aim is to study the situation of the Latvian speaker from the point of view of theory of neoteny which provides tools and perspectives for this analysis. This approache is using new terminologies: Language « in esse » - any natural language that one possesses at the intuitive and enunciative level, and which grants an existential dimension to a speaker language « in fieri » - any natural language which offers to the speaker capacities for understanding and expression, but for which he does not have a developed linguistic feeling, and language « in posse » - it is an ability to identify or not any natural language, without knowing how to understand and express. It is possible to learn languages at different levels simultaneously.