Ļaunā atveidojums V. Goldinga romānā "Mušu valdnieks"

Abstract

Darba mērķis ir analizēt, kā novelē tiek atspoguļots ļaunuma jēdziens, pētot tā izpratni vēsturē un izprotot, kā romānā tiek pētot attiecības starp cilvēka dabu un ļaunumu tekstā. Lai gan romāns sarakstīts 1954. gadā, tas ir aktuāls, jo tajā ir attēlota cīņa starp totalitārismu un demokrātiju, kas pašlaik norisinās Krievijas-Ukrainas karā. Teorētiskajā daļā tiek aplūkota literatūra par ļaunuma jēdzienu, tostarp teistiskā un ateistiskā perspektīva, un secināms, ka ļaunums ir apzināta iznīcināšana, nežēlība un egoisms. Empīriskajā daļā, padziļināti lasot romānu un analizējot ļaunuma attēlojumu, tika atklāts, ka vardarbība un agresija izriet no cilvēka uzvedības destruktīvā potenciāla, ko veicina savtīgas intereses un varaskāre. Romānā ir attēlota miniatūra sabiedrības versija un izteikts pieņēmums, ka cilvēki paši sev ir ļaunākie ienaidnieki.

The goal of the paper is to analyse how the concept of evil is conveyed in the novel by studying its representation throughout history and understanding how the novel explores the relationship between human nature and evil. Though the novel was written in 1954, it is topical as it portrays a battle between totalitarianism and democracy – currently fought in Russian-Ukrainian war. The theoretical part reviews literature on the concept of evil, including theistic and atheistic perspectives and concludes that evil is intentional destruction, cruelty and selfishness. In the empirical part, a novel’s close reading and analysis of the portrayal of evil allow to conclude that violence and aggression result from the destructive potential of human behaviour, which is fuelled by self-interest and a desire for power. The novel depicts a miniature version of society and suggests that humans are their own worst enemies.