Grieķijas inkorporācija Romas republikā: iekšpolitisko un militāro faktoru mijiedarbība. (170. – 146. g. p.m.ē.)

Abstract

Kopš Otrā maķedoniešu kara noslēguma Grieķijas telpā kā hegemonu sevi pieteica Roma. Jaunā ģeopolitiskā situācija lika pamatus Romas atbalstītāju frakciju izveidē Grieķijā. To uzvaras gājienu noteica Trešā maķedoniešu kara rezultāts, atbalstītāju frakcijām iegūstot absolūtu varu. Darba mērķis ir izvērtēt Romas atbalstītāju frakciju lomu kontinentālās Grieķijas pakļaušanas un integrācijas procesā. Veicot antīko autoru rakstīto avotu izpēti, Grieķijas integrācijas procesā Romas atbalstītāju frakcijām ir nosacīta loma. To darbība atviegloja Grieķijas pakļaušanas procesu, mazinot pretestību Romas varas elevācijai. Ahajiešu savienībā atbalstītāju darbība eskalēja opozīcijas izveidošanos, kas savienībā pārņēma varu un uzsāka cīņu pret Romas ietekmi. Tomēr opozīcijas spēkiem esot izolētiem, to pretestība noveda pie grieķu neatkarības zaudēšanas.

The conclusion of Second Macedonian war resulted in Roman hegemony in Greece. In response to political dynamics caused, pro-Roman factions emerged within Greece. The outcome of Third Macedonian war signalled their triumph, resulting in them achieving absolute power. The aim of this research is to determine the effect of said factions in partaking Roman conquest of Greece. Research concludes that the pro-Roman faction role seems rather marginal. Pro-Roman factions directly reduced the obstacles of Roman conquest, on the contrary their actions resulted in strong opposition, to which they eventually lost power in Achaean League. However, as of their political isolation, opposition’s resistance towards Roman influence resulted in complete Roman conquest of Greece.