Mākslīgā intelekta loma K. Išiguro romānā 'Klāra un Saule' un N. Šustermana romānā 'Izkapts'

Abstract

Mākslīgais intelekts ir plašs termins, kas attiecas uz intelekta automatizācijas izpēti un attīstību. Zinātniskās fantastikas žanrs izceļ daudzas dažādas mākslīgā intelekta (MI) lomas un attēlojumus. Šī darba mērķis ir analizēt mākslīgā intelekta lomas romānos Klāra un Saule (2021) un Izkapts (2016). Pētījumā izmantotās metodes ir teorētiskās literatūras studijas, teksta analīze un salīdzinošā analīze. Abos romānos vērojamas gan un reālas gan iztēlē balstītas MI lomas un uzdevumi. Iztēlē balstītās lomas iekļauj draudzību, pārvaldību, drošību un tiesībaizsardzību. Reālās lomas ir datu vākšana, lēmumu pieņemšana, personalizēšana, dabiskās valodas apstrāde, attēla un runas atpazīšana, uzraudzība, veselības aprūpe un izglītība.

Artificial intelligence is a broad term that refers to the study and development of automating intelligence. The genre of science fiction highlights many different types of roles and representations of AI. The goal of this paper is to analyse the roles of AI in the novels Klara and the Sun (2021) and Scythe (2016). The research methods used are critical review of previous theoretical studies, text analysis and comparative analysis. Both novels illustrate various fictional and non-fictional roles of AI. Fictional roles include companionship, governance, security, and law enforcement. Non-fictional roles are data collection, decision making, personalisation, natural language processing, image and speech recognition, surveillance, healthcare, and education.