Šaha spēle kā simbols un metafora 20. gadsimta literatūrā

Abstract

Šī bakalaura darba tēma ir šaha spēles kā simbola un metaforas loma, spēles atspoguļojums 20. gadsimta literatūrā. Darba mērķis ir izzināt šaha spēles pirmssākumus, izpētīt tās attīstības posmus gan vācvalodīgajā, gan arī latviskajā vidē un tās ietekmi uz daiļliteratūru, mākslu. Lai sasniegtu šeit izvirzīto mērķi, tiks analizētas divas noveles – austriešu autora Stefana Cveiga "Šaha novele" un latviešu rakstnieka Jāņa Ezeriņa "Šaha partija". Abi daiļliteratūras darbi tiks analizēti ar hermeneitikas un salīdzinošās analīzes metožu palīdzību. Rakstot šo darbu, tika secināts, ka šaha spēle tikusi ļoti plaši izmantota gan literatūrā, gan mākslā, un spēles elements ticis attēlots visdažādākajos veidos, sniedzot plašas interpretācijas iespējas. Analizējot iepriekšminētās noveles, tika secināts, ka šaha spēles simbols šajos darbos ticis izmantots līdzīgi, taču metaforiskajos aspektos manāmas atšķirības.

Theme of this bachelor paper is the role of symbol and methaphor of the chess game in the 20th century literature. Goal of this paper is to research the beginnings of chess game, the stages of its development in German and Latvian speaking environment and the influence of this game in literature, visual art. To reach the goal two novellas need to be analysed – the "Schachnovelle" by Austrian autor Stefan Zweig and "Šaha partija" by Latvian writer Jānis Ezeriņš. Both of these literal works will be analysed with the methods of hermeneutics and comparative analysis. While writing this paper, it is stated, that the chess game is very common in literature and visual art, and the element of this game has been used in various ways, while giving many options for interpretation. While analysing previously mentioned novellas, it is stated, that the symbol of chess is used in similar ways but in the metaphorical aspects can notice some differences.